Daudzviet Latvijā izžuvušas akas

vainīgi ir ne tikai meteoroloģiskie apstākļi, bet gan arī pastiprināta un neapdomīga mežu izciršana. Kā piemēru varu minēt gadījumu, ka gruntsgabala kaimiņi izcirta visus kokus, kas atradās uzkalna virsotnē. Mūsu gruntsgabalā, kas daļēji veido minētā pakalna nogāzi, pazuda purvs, kuram vismaz pavasarī, vasarā un rudenī sausām kājām pāriet nevarēja. Ja tur iegrima, tad vismaz līdz celim, un tupeles pazuda uz neatgriešanos! Tagad mierīgi var staigāt, ūdens pazudis - laikam arī uz neatgriešanos! Lieta vienkārša - nocirstie koki savām vajadzībām pumpēja ūdeni un vienlaikus uzturēja attiecīgo mitrumu!