Ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā var kāpt vēl par vairākiem metriem. Gaidāmi lielākie pali kopš 2013.gada aprīļa, bet pie Jēkabpils ūdens līmenis nepakāpsies tik augstu kā šā gada janvāra lielajos plūdos.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem patlaban pie Daugavas sāk applūst zemākās palienes. Pēdējās divās nedēļās ūdens līmenis Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas cēlies par piecarpus metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.
Lai sasniegtu 2013.gada palu maksimālo atzīmi, ūdens līmenim Daugavā pie Daugavpils vēl jākāpj par divarpus metriem.
Liela daļa no šonedēļ gaidāmajiem nokrišņiem būs sniegs, kas kusīs pakāpeniski. Pastāv risks, ka spēcīgi nokrišņi būs arī nākamnedēļ, tādēļ augstākais ūdens līmenis, iespējams, būs tikai aprīļa vidū vai otrajā pusē. Ja nokrišņu daudzums būs ļoti liels, ūdens līmenis Daugavā šopavasar var pakāpties augstāk nekā 2013.gada palos.
AS "Augstsprieguma tīkls" dati liecina, ka Daugavas hidroelektrostacijas jau šobrīd darbojas gandrīz ar maksimālu jaudu, saražojot ievērojami vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē. Sagaidāms, ka šāda situācija saglabāsies visu aprīli, un šā gada pirmajā pusē Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms būs viens no lielākajiem vēsturē.
Samazinoties nokrišņu daudzumam un gaisa temperatūrai naktīs noslīdot zem nulles, lielākajā daļā Latvijas upju šonedēļ gaidāma ūdens līmeņa pazemināšanās.
Amatā pie Melturiem kopš sestdienas rītā sasniegtā maksimuma ūdens līmenis pazeminājies par 40 centimetriem; ūdens līmeņa kritums gaidāms arī tuvākajās diennaktīs.
Valsts austrumu pusē aizvien spēkā LVĢMC izsludinātais dzeltenās krāsas brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs un zemāko vietu applūšanu.