LIC Epidemioloģiskās uzraudzības un sabiedrības veselības departamenta speciālisti veikuši trihinelozes gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu. Ar trihinelozi saslimuši cilvēki no trim dažādām ģimenēm, kuri savā starpā nav saistīti. Pacienti saslimuši teju vienlaicīgi īsā laika periodā – no 6. līdz 23.jūnijam.
Saslimušie norāda, ka lietojuši uzturā cūkgaļu, kuru iegādājušies vietējā tirgū maija beigās vai jūnija sākumā, savvaļas dzīvnieku gaļu nav ēduši. Visus saslimušos vieno kopējs inficēšanās faktors – cūkgaļa. Visos gadījumos cūkgaļa iegādāta Daugavpils tirgū.
Saslimušajiem diagnoze – trihineloze – apstiprināta laboratoriski. Vēl viens trihinelozes gadījums atklāts pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja LIC sniegtā informācija par trihinelozes uzliesmojumu un slimības klīniskajiem simptomiem.
Par epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem ziņots Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas 1.jūlijā veica gaļas produkcijas laboratorisku izmeklēšanu Daugavpils tirgū. Izmeklēšanas laikā divos cūkgaļas paraugos konstatēti trihinelozes izraisītāji.
Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.
PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā pēc atklātajiem trihinelozes gadījumiem cūkgaļas tirdzniecība Daugavpils tirgū tika aizliegta. Tomēr pēc 7.jūlijā PVD veiktajām atkārtotajām pārbaudēm, kuru rezultāti bija negatīvi, cūkgaļas tirdzniecība ir atļauta. PVD pārstāvis informēja, ka trihinelozes izraisītāji tika konstatēti kopparaugā, kas ņemts no kopumā četrām tirdzniecības vietām. Paraugi gan tika noņemti visās tirdzniecības vietās, apliecināja Lazdāns.
Viņš arī norādīja, ka jau pagājušajā nedēļā tika veiktas ļoti daudzas pārbaudes kautuvēs, meklējot tiešo slimības avotu. "Vai izdosies atrast? Nu nezinu," atzina Lazdāns un piebilda, ka pēc cūkgaļas tirdzniecības aizlieguma tirdzniecības apmēri Daugavpils tirgū ir krietni sarukuši.
Pirmdien paredzēta kontrolkaušana vienā no dzīvnieku novietnēm, sacīja Lazdāns un paskaidroja, ka viena firma iepērk cūkas, kurām tiks noņemti paraugi un nosūtīti laboratorijai.
Vienlaikus PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs pastāstīja, ka pārbaužu laikā PVD inspektori atklājuši arī nelegālo uzņēmējdarbību. Tirgotājs apgalvoja, ka iepērk cūkas, taču izrādījās, ka tās audzē pats, teica Lazdāns un precizēja, ka kūtī, kurā pēc dokumentiem bija jābūt kazām, bija tikai cūkas, turklāt nenumurētas, bez apliecinošiem dokumentiem. Tās tika kautas turpat uz vietas un realizētas tirgū, uzspiežot kautuves zīmogu. PVD pārstāvis informēja, ka tiks nokautas visas 19 šajā kūtī audzētās cūkas.
Arī PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe aģentūrai BNS atzina – lai gan pašreiz Daugavpils tirgū nav aizliegta gaļas tirdzniecība, tomēr ir samazinājies tirgotāju daudzums un daži tirgotāji ir pārtraukuši gaļas tirdzniecību. Joffe uzsvēra, ka PVD turpina kontrolēt pavadzīmju dokumentu pārbaudi.
Pēdējos gados saslimstība ar trihinelozi Latvijā samazinājusies – laika posmā no 1995. līdz 2005.gadam tika reģistrēti vidēji 40 gadījumu gadā, 2008.–2010.gadā reģistrēti četri līdz deviņi trihinelozes gadījumi gadā. Lielākie trihinelozes uzliesmojumi Latvijā tika reģistrēti 2000.gadā, kad saslima 31cilvēks, un 2005.gadā, kad saslima 35 cilvēki. Abos uzliesmojumos inficēšanās bija saistīta ar cūkgaļas lietošanu uzturā.
Pēdējais trihinelozes uzliesmojums Daugavpils reģionā tika reģistrēts 2003.gadā, kad saslima 15 cilvēku, kuri lietojuši uzturā meža cūkas gaļu. Bez minētā uzliesmojuma pēdējo desmit gadu laikā Daugavpilī un Daugavpils rajonā tika reģistrēti tikai trīs trihinelozes gadījumi: divi 2001.gadā un viens pērn.
Epidemiologi informē, ka trihineloze ir izplatīta parazitārā slimība, kuru ierosina parazitējošs tārps. Ar trihinelozi var būt inficēti gan savvaļas dzīvnieki – mežacūkas, lāči, lūši, vilki, lapsas, gan mājdzīvnieki – cūkas, suņi, kaķi, zirgi un arī grauzēji. Trihinella parazitē saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – tā paša saimnieka muskulatūrā. Galvenie trihinelozes invāzijas avoti cūkām ir inficēto dzīvnieku kautķermeņi un līķi, kā arī šo dzīvnieku apstrādes un cūku kaušanas atliekas; suņiem un kaķiem – grauzēji, virtuvju un kautuvju apstrādes atliekas.
Cilvēks parasti inficējas, lietojot uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu cūkas vai medījuma gaļu un gaļas produktus, kas satur trihinellas. Nonākot gremošanas traktā, trihinellas kāpuri triju dienu laikā attīstās līdz pieaugušu tārpu stadijai, bet pieaugušie tārpi rada atkal jaunus kāpurus. Viena mātīte spēj izdalīt no 200 līdz 2000 kāpuru. Jaunie kāpuri caur zarnu gļotādu nonāk asinsritē un tiek iznēsāti pa visu organismu. Kāpuri iekapsulējas šķērssvītrotajos muskuļos. Citos orgānos nonākušie kāpuri iziet cauri artērijas sieniņai, nonāk audos un caur venozo tīklu atkal nokļūst asinīs. Šīs migrācijas dēļ mainās asinsvadu caurlaidība, kuras dēļ rodas smagas alerģiskas reakcijas. Parazīta kāpuri muskulatūrā iekapsulējas un saglabā dzīvotspēju gadu desmitiem.
Trihinelozes klīniskie simptomi var būt ļoti atšķirīgi – no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai gaitai ar letālu iznākumu. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā parasti ir pirmie trihinelozes simptomi (var parādīties jau otrajā līdz trešajā dienā pēc inficēšanās), kuriem vēlāk (parasti astoņu līdz 15 dienu laikā) pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi – sāpes muskuļos, plakstiņu tūska, sejas augšējās daļas pietūkums, konjunktivīts, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, drudzis, sāpes elpojot, ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz trihinellu kāpuru nokļuvis organismā.
LIC brīdina, ka cilvēkiem, kuriem parādījušies trihinelozes simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Pēc trihinelozes pārslimošanas izveidojas daļēja imunitāte, tāpēc iespējama atkārtota inficēšanās. Ar trihinelozi slims cilvēks nav bīstams apkārtējiem, jo ar trihinelozi inficēties iespējams, tikai apēdot svaigu vai nepietiekami termiski apstrādātu inficētu gaļu. Trihinellu kāpuri ir ļoti izturīgi, jo pārcieš gaļas ilgstošu vārīšanu, sālīšanu, cepšanu un saldēšanu.
Lai izvairītos no saslimšanas ar trihinelozi, LIC epidemiologi aicina nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā un atzīta par veselībai nekaitīgu; uzturā lietot tikai termiski pareizi apstrādātu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu. Ēdienus ieteicams gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai arī dziļākajos slāņos tiek sasniegta pietiekami augsta temperatūra. Trihinellas neiet bojā, ne gaļu sālot, marinējot, kūpinot vai gatavojot mikroviļņu krāsnī.
Lai pasargātu mājas dzīvniekus no saslimšanas, nedrīkst izēdināt cūkām meža dzīvnieku vai kautuves atliekas. Mājsaimniecībās, cūku fermās, kautuvēs, gaļas uzglabāšanas vietās regulāri jāiznīcina grauzēji; gaļa, kurā atrasti trihinellas kāpuri, jāiznīcina.