Kā aģentūru LETA informēja VARAM, pēc ilgstošas komunikācijas VARAM saņēmusi Daugavpils pašvaldības pieminekļu demontāžas grafiku, kas paredz pieminekļus demontēt līdz likumā noteiktajam termiņam - 15.novembrim.
Ministrija atgādina, ka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" pašvaldībām nosaka pienākumu ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim demontēt Latvijas teritorijā esošos padomju un nacistisko režīmu slavinošos objektus atbilstoši sarakstam. Lai nodrošinātu savlaicīgu likuma prasību izpildi, VARAM 21.jūlijā aicināja visas pašvaldības sagatavot grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža, un plānus iesniegt līdz 5.augustam. Plānus bija iesniegušas visas 42 pašvaldības, izņemot Daugavpils pašvaldību.
"Priekšsēdētājam likums jāpiemēro jau no pirmās dienas, līdzīgi kā to veica citas pašvaldības, nevis jāgaida ministra vai ministrijas iejaukšanās, lai pildītu likumā noteikto. Pašvaldība neuzskatīja par svarīgu pēc ministrijas aicinājuma noteiktajā termiņā iesniegt demontāžas rīcības plānus, uz to reaģējot vien pēc atkārtotiem aicinājumiem. Beidzot esam saņēmuši Daugavpils pašvaldības vēstuli ar paskaidrojumiem un rīcības plānu, ministrija turpinās sekot līdzi faktiskajai demontāžai un tam, kā tiks izpildīti uzstādītie mērķi," norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Tikmēr Daugavpils domei nav izdevies šo objektu demontēšanu apturēt ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu, jo tā ir atteikusies ierosināt lietu pēc Daugavpils domes pieteikuma, ar kuru tā apstrīdēja pienākumu demontēt totalitāros režīmus slavinošus objektus.
Kā norāda ST, domē uzsver, ka likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir iejaucies tās likumā "Par pašvaldībām" noteiktajās autonomajās funkcijās - gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu.
Pieteikumā tikušas citētas ST atziņas un juridiskajā zinātnē paustie viedokļi par pašvaldības principa saturu un autonomo funkciju izpildi, kā arī pausts vispārīgs viedoklis, ka lemšana par padomju un nacistisko režīmu slavinošiem objektiem, kuri atrodas pašvaldības parkos, skvēros, uz ielām, esot pašvaldības autonomā funkcija.
Tomēr ST atzīmē, ka pieteikumā nav pamatots, kāpēc jautājums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu skar pašvaldības autonomās funkcijas - gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu - izpildi.
Tāpat pieteikumā bijusi pausta nostāja, ka apstrīdētās normas liedzot domei lemt par tās finanšu resursu izlietojumu. Likumdevējam, uzdodot pašvaldībai jaunu uzdevumu, esot jāparedz atbilstošs finansējums šā uzdevuma izpildei. Tas neesot darīts, un arī tāpēc esot aizskarts pašvaldības princips.
Kā izriet no likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 8.panta pirmās daļas, šā likuma 4.pantā minēto objektu demontāžu finansē vienādā apmērā valsts un pašvaldība. Taču pašvaldības pienākums finansiāli iesaistīties šo objektu demontāžā ir pakārtots 8.panta otrajā daļā noteiktajam, proti, ka šā likuma 4.pantā minēto objektu demontāžu primāri finansē no šim mērķim fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir, skaidro ST.
ST skatījumā, tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka visu pirms finansējums padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžai rodams no šim mērķim fizisko un juridisko personu saziedotajiem finanšu līdzekļiem. Pēc šo ziedojumu izlietošanas minēto objektu demontāžas finansēšanā vienādā apmērā iesaistās pašvaldība un valsts, proti, tikai tādā gadījumā, ja ar saziedotajiem līdzekļiem nav pietiekami, valstij un pašvaldībai ar saviem līdzekļiem jāfinansē atlikusī darbu veikšanai nepieciešamā daļa.
Pieteikumā norādīts, ka Daugavpilī nebūs iespējams piesaistīt privātpersonu naudas līdzekļus, kas nepieciešami Daugavpilī esošo objektu demontāžai. Taču pieteikumā nav ietverts pamatojums šādam apgalvojumam, kā arī nav sniegti argumenti, vai tā būtu veikusi darbības šādu līdzekļu piesaistei, atzīmē ST. Tātad pieteikumā nav pamatots, kāpēc likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība attiecībā uz objektu demontāžas finansēšanu rada domes tiesību aizskārumu.
Ņemot vērā minēto, pieteikums neatbilst ST likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkta un 19.panta pirmās daļas prasībām, konstatējusi tiesa.
Lēmums nav pārsūdzams.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
LETA jau ziņoja, ka likums pašvaldībām nosaka pienākumu īstenot Latvijas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu atbilstoši sarakstam.
Sarakstā iekļauti 69 objekti, bet atsevišķs lēmums tika pieņemts par Rīgā esošo pieminekli padomju armijas karavīriem, kas tika demontēts šajā nedēļā.
Valdības apstiprinātajā sarakstā iekļauti divi objekti, kas atrodas Daugavpilī.
Viena ir piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem, kas atrodas 18. novembra ielā, bijušajā Slavas skvērā, bet otrs ir piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem.
Savukārt viens no plašāk pazīstamajiem Daugavpils centrā esošajiem padomju okupācijas režīmu slavinošajiem objektiem Dubrovina parkā šajā sarakstā nav iekļauts, jo memoriāla pakājē ir apglabāti padomju armijas virsnieki.