Ministrija aplēsusi, ka pieejamais publiskais finansējums turpmākajiem gadiem būs vismaz 278 263 968 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums būs 236 524 373 eiro, bet nacionālais līdzfinansējums - 41 739 596 eiro.
Finansējuma saņemšana projektu īstenošanai tiks organizēta trīs atlases kārtās. Pirmajā kārtā kopējais pieejamais finansējuma apjoms būs 108 398 439 eiro, otrajā kārtā tie būs 108 398 673 eiro, bet trešajā atlases kārtā - 61 467 089 eiro.
VARAM sagatavotajā noteikumu projektā par finansējuma piešķiršanu degradēto vietu revitalizācijai noteikts, ka projekta iesniedzēja līdzfinansējums nevar būt mazāks par 15% no kopējām attiecināmajām izmaksām, bet projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nevar būt mazāks par 100 000 eiro.
Pirmajā atlases kārtā projektus varēs iesniegt nacionālas nozīmes attīstības centri - Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, brīvostas pārvalde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Otrajā atlases kārtā projekti tiks pieņemti no reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām. Trešajā atlases kārtā projektus varēs iesniegt Daugavpils un Rēzeknes pilsētas pašvaldība, Alūksnes, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas un Preiļu novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde vai komersants, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
Pašvaldībām projekti būs jārealizē ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim. Ieguldījumi būs jāveic rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, kas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās.
Ministrija ir paredzējusi konkrētus mērķus, kādi sasniedzami, īstenojot revitalizācijas projektus. Piemēram, atjaunoto degradēto teritoriju platība pašvaldībās sasniegs vismaz 556 hektārus, radītas vismaz 3879 jaunas darbavietas, tajā skaitā līdz 2018.gada 31.decembrim - vismaz 349 jaunas darba vietas.
Saskaņā ar 2013.gadā veikto analīzi Latvijā degradētas teritoriju platības ir 5826 hektāri. Šo teritoriju attīstību pašvaldības novērtējušas kā perspektīvu. Turklāt pašreizējās tendences ekonomiskajās aktivitātēs un privāto investīciju piesaistē liecinot, ka reģionos būtiska problēma ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra komersantu piesaistei un darbvietu radīšanai. Tāpēc ir nepieciešams ieguldīt finansējumu rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā un pielāgot tās jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, skaidro VARAM.