Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

FOTO: Siguldā aizvadīts jau astotais Šūpoļu festivāls

Lieldienu laikā, no 30. marta līdz 1. aprīlim, ar lielu cilvēku interesi, saulei sildot un cilvēkiem līksmojot, Siguldā aizvadīts jau astotais Šūpoļu festivāls. Trīs dienu garumā ikviens varēja izšūpoties un izbaudīt pavasarīgo laiku, kopīgi apmeklējot Latvijā vienīgo Šūpoļu festivālu. Krāsainākie notikumi iemūžināti Gintas Zīvertes attēlos.

Lieldienas ikvienam saistās ar šūpošanos un jau tradicionāli apmeklētāji trīs dienu garumā varēja izšūpoties dažādās Siguldas Šūpoļu festivāla meistaru radītajās šūpolēs, apskatīt mākslinieku veidotos vides objektus un izmēģināt festivāla jaunumus. 

Sadarbībā ar SIA “Yes We Can” komandu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tika radīts jau otrais Lieldienu objekts – festivāla Zaķis, kurš, nu jau duetā ar lielo brāli, dāvāja prieku, iemūžinot festivāla apmeklējumu jautrās atmiņu fotogrāfijās.

Mierpilniem atpūtas brīžiem bija ierīkotas “Šūpo lasītavas”, kuras ļāva apvienot grāmatu lasīšanu un šūpošanos vienotā harmonijas procesā.

Festivāla objekti atradās galvenajos pilsētas laukumos – Siguldas dzelzceļa stacijas un Svētku laukumā, bet atsevišķi objekti bija atrodami arī citās pilsētas un Siguldas novada teritorijās, kā arī iecienītākajās skatu vietās Gaujas Nacionālā parka teritorijā. 

Šūpoļu festivāla atklāšana notika sestdien, 30. martā, ar košā Zaķu dueta atklāšanu un tradicionālo Zaķu olimpisko skrējienu no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma līdz Svētku laukumam.

Svētku laukumā izvietotās tematiskās šūpoles katra iznesa savu stāstu, vēstījumu un īpašo māksliniecisko ietērpu. Sigulda turpina ceļu uz UNESCO radošās pilsētas statusu literatūras jomā, tāpēc arī šogad Svētku laukuma šūpoļu tematiskā līnija tika balstīta literatūrā – “Teikas. Leģendas. Varoņi.”. Apmeklētāji varēja izšūpoties Siguldas, Krimuldas un Gaujas teiku vēstījumos, literāro leģendu stāstos, kā arī sajust sevī Lāčplēša, Ziemeļmeitas, Spīdolas, Turaidas Maijas un Zelta Zirga episko varoņspēku. 

Noskenējot QR kodu, bija iespēja iepazīties ar katru no šūpoļu varoņu portretiem, kurus radīja mākslu skolas “Baltais Flīģelis” jaunie talanti un noklausīties īsu teikas kodolu, ierunātu skanīgās siguldiešu balsīs.

Pirmo reizi festivālā apmeklētāji varēja pārbaudīt kopdares spēku kopdarbes šūpolēs “Skudru taka” un izaicināt līdzsvara sajūtu “Šūpo ping-pongā”. 

Turpat Siguldas Svētku laukumā sadarbībā ar iniciatīvu “Mūsu Bio Tirgus” divu dienu garumā norisinājās Lieldienu tirdziņš, kurā apmeklētāji varēja sagādāt gardumus svētku galdam un iegādāties noderīgas amata meistaru radītās lietas mājai un dāvanām. Kā arī katrs pats varēja kļūt par amatnieku festivāla leģendārajā “Zum – Zum” darbnīcā, kurā šoreiz visdažādākajās formās čiepstēja pavasara putni. 

Šūpoļu festivāls rada iespēju atbalstīt ukraiņu kopienu, kas šobrīd par savām mājām sauc Siguldas novadu. Tirdziņā apmeklētāji arī šogad varēja nobaudīt nu jau tik populāro ukraiņu boršču un neatlaidīgi turpināt kopīgi veidot īpaši Ukrainas uzvarai veltītās šūpoles “Uzvaras spārni”. 

Sestdien un svētdien apmeklētājus no dzelzceļa stacijas uz Svētku laukumu un otrādi lepni vizināja festivāla Zirgu pajūgs, bet Svētku laukumā mazākie apmeklētāji varēja izvizināties ponija mugurā.

Kultūras centra “Siguldas Devons” Silva zālē festivāla apmeklētājus gaisā jau jūtamajam pavasarim palīdzēja modināt mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde "Zemenītes sniegā", bet Siguldas Jaunās pils salonā - Lienes Gustas izstāde "Meža epifānijas".

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas