Gerhards norādījis, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbība ar Jūrmalu ir konstruktīva un ļoti laba, iezīmējot svarīgākās lietas, pie kurām pusēm aktīvi kopā jāstrādā, tostarp krasta erozijas problēmu risināšana un plūdu seku novēršana Lielupē, kam no ministrijas puses paredzēts vairāk nekā pusmiljons eiro Jūrmalas projektu realizēšanai. Tāpat Jūrmalai būtiski saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, aktīvi atjaunojot pilsētas infrastruktūras objektus un sakārtojot degradētās teritorijas, piemēram, Ķemerus, akcentējis Gerhards.
Savukārt Truksnis informējis ministru par būtiskajiem Jūrmalas pilsētas teritorijas attīstības jautājumiem - Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem, kurus plānots pieņemt līdz februāra beigām, situāciju pilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī plānotajiem darbiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanai gandrīz visās Jūrmalas apkaimēs. Domes priekšsēdētājs rosināja aktīvāk sadarboties Jūrmalas unikālā dabas resursa - ārstniecisko dūņu - izpētes un apsaimniekošanas jomā, lai veidotu skaidrus kritērijus un konkurētspējīgus risinājumus uzņēmējiem ārstniecisko dūņu izmantošanā veselības atjaunošanas un SPA jomā. Puses vienojās, ka dūņu lauku izpētes un apsaimniekošanas jautājumi netiks skatīti atrauti no pašvaldības attīstības, norāda Aile.
Tāpat pārrunāta VARAM sagatavotā normatīvā regulējuma virzība ES fondu līdzfinansējuma piesaistīšanai, lai pašvaldības paspētu apgūt paredzētos līdzekļus degradēto teritoriju atdzīvināšanai un pielāgošanai saimnieciskajai darbībai, uzlabotu izglītības iestāžu infrastruktūru. Tikšanas laikā Gerhards pasniedza Truksnim pateicības rakstu par sekmīgu sadarbību un atbalstu VARAM Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumu organizēšanā reģionālās attīstības jomā. Īpaši ministrs Jūrmalu uzteicis par līdzdalību foruma Green Bridge organizēšanā, kas stiprināja sadarbību ES un Centrālāzijas valstu starpā vides tehnoloģiju jomā.
Jau ziņots, ka Jūrmala ar VARAM atbalstu pēdējos gados ir īstenojusi vairākus pašvaldības iedzīvotājiem būtiskus projektus. Piemēram, ūdenssaimniecības attīstības projektu otrajā un trešajā kārtā realizēti projekti par 46,54 miljoniem eiro. Tāpat astoņās Jūrmalas izglītības iestāžu ēkās īstenoti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekti par kopējo summu 1,06 miljoni eiro, kā arī vairākās Jūrmalas ielās veikta gaismekļu nomaiņa uz energoefektīviem, lai samazinātu energoresursu patēriņu, kopsummā par 128 000 eiro.