Likumprojekta būtība - uzņēmēji, kuri darbojas teritorijās, kam piešķirts SEZ statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Uzreiz jāteic, ka SEZ statuss netiks piešķirts visai Latgalei, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām, kuru kopējā platība nevar pārsniegt 5% no visas Latgales plānošanas reģiona teritorijas, trešdien lasāms avīzē Diena.
VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidro, ka teritorijām, kurām paredzēts noteikt SEZ statusu, nav administratīvā iedalījuma robežas, respektīvi, tās nav sadalītas novados. "Minētais statuss tiks piešķirts tukšām industriālajām teritorijām, kuras ir piemērotas ražotņu izvietošanai. No industriālās zonas teritorijas tikai 30% drīkstēs piederēt privātīpašniekiem, pārējai teritorijai jāatrodas pašvaldības īpašumā. Nodokļu atlaides tiks piešķirtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šajās teritorijās ir faktiskās darbības adrese, ar juridisko adresi vien nepietiks," skaidro Bremšmits. Taujāts, vai citi plānošanas reģioni nav greizsirdīgi uz šo iniciatīvu, Bremšmits atzīst, ka diskusijas bijušas. Taču jaunais likumprojekts attieksies tikai uz Latgali tāpēc, ka tās atpalicība no citiem reģioniem ir ievērojama.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Ieva Pužule teic, ka FM pēc būtības neiebilst pret šo Latgales reģiona izaugsmes veicināšanas pasākumu. "Ņemot vērā, ka pastāvošais nodokļu stimuls, kas noteikts SEZ, vērsts uz investīciju un saimnieciskās darbības veicināšanu konkrētajos reģionos, tad minētais nodokļu stimuls varētu būt atbilstošs instruments konkrētu Latgales teritoriju ekonomikas attīstībai."
To, ka Līvānu industriālā teritorija varētu būt viena no tām, kurai tiek piešķirts SEZ statuss, apliecina Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. "Mums ir sava industriālā zona, kurā plānojam ieguldīt vēl astoņus miljonus eiro tās sakārtošanai - pievadceļu izbūvei, kanalizācijas sistēmas ierīkošanai. Tur ir gan gāzes, gan elektrības pieslēgumi. Pēc teritorijas pilnveides tā būs pilnībā piemērota investoru vajadzībām, tajā būs visi priekšnoteikumi ražotņu izveidei. Pozitīvi vērtējams ir likumprojektā paredzētais, ka lielākajai daļai teritorijas jāpieder pašvaldībai, jo mana pieredze liecina, ka uz privātīpašniekiem piederošām teritorijām investori iet nelabprāt. Pagātnē pašvaldības rīkojās muļķīgi, šādas teritorijas pārdodot. Diemžēl līdzekļu, lai tagad tās atpirktu, pietrūkst. Valsts varētu nākt talkā," uzskata Līvānu novada mērs.
Ne tik sajūsmināts par jauno likumprojektu ir uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts: "Atlaides vajadzētu dot jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem attīstīties. Turklāt nav daudz tādu teritoriju, kas būtu pielāgotas ražošanas vajadzībām, vismaz Latgalē. Ja man vajadzētu pārcelt Preiļu sieru uz citu teritoriju, Latgalē nebūtu uz kurieni pārcelties, jo uzņēmumam ir specifiskas prasības gan ūdens, gan elektrības, gan kanalizācijas pieslēgumiem. Turklāt, ja kādai teritorijai ir elektrības pieslēgums un pievadceļš, vēl nenozīmē, ka tā piemērota investoru vajadzībām."
Visu rakstu lasiet trešdienas, 21.oktobra, avīzē Diena!