Saistošo noteikumu lēmumprojekts paredz, ka fiziskajām personām aizvien jārūpējas par piegulošās teritorijas uzturēšanu vismaz piecu metru platā joslā no sava īpašuma, kopjot arī publiskā lietošanā esošas ietves, grāvjus, caurtekas un zālienus līdz brauktuvju malai. Savukārt pret juridiskajām personām Jelgavas Dome kļūs saudzīgāka, liekot rūpēties tikai par desmit metru piegulošo teritoriju esošo 25 metru vietā.
Dome arī turpmāk liks īpašniekam savā un piegulošajā teritorijā pļaut zālienu. Līdzšinējie noteikumi pilsētas centrālajā zonā neļāva audzēt zāli garāku par desmit centimetriem, bet ārpus centra tika pieļauts līdz 15 centimetru augsts zāliens. Turpmāk zāliens drīkstēs būt ne augstāks par 20 centimetriem visā Jelgavā.
Jelgavas Dome jaunajos noteikumos paredzējusi, ka ikviens īpašums jāuztur kārtībā – nedrīkst veidot lūžņu, būvgružu un sadzīves atkritumu uzkrājumus, bet automašīnu vraki jātur vietās, kur tos nevar redzēt no ielas.
Ikvienam namsaimniekam būs pienākums piegulošajā teritorijā esošās ietves sakopt ik rītu līdz pulksten 7.30, bet daudzstāvu namu piebraucamajiem ceļiem jābūt tīriem līdz pulksten deviņiem rītā. Ja snieg dienas laikā, sniegam jābūt notīrītam līdz pulksten 22 vakarā. Jelgavas Dome arī noteikusi aizliegumu bojāt ietvju segumu, tīrot celiņus. Ja pēc ietvju mehanizētās tīrīšanas sniega sega uz tām palikusi biezāka par 20 centimetriem, to aizvākt pienākums būs nevis mājas saimniekam, bet gan tam, kas paviršo darbu veicis.
Būvju īpašniekam noteikts pienākums nodrošināt, lai ēka nekļūtu par vidi degradējošu vai sagruvušu, kā arī tā nedrīkst apdraudēt cilvēku drošību.
Publiskajā telpā pašvaldība tāpat kā līdz šim aizliegs braukt un novietot transporta līdzekļus zālienā, kurināt ugunskurus bez aģentūras Pilsētsaimniecība atļaujas, ūdenstilpēs mazgāt transportlīdzekļus, veļu vai peldināt mājdzīvniekus.
Jaunajos noteikumos redzams, ka Jelgavas Dome nodomājusi atvieglot darbu sev un turpmāk noteikumu ievērošanu likt pārbaudīt tikai Pašvaldības policijai. Līdz šim par saistošo noteikumu pārkāpšanu administratīvā pārkāpuma protokolu tiesīgi sastādīt bija gan pilsētas deputāti, gan izpilddirektors un vietnieki, gan pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas.
Līdz šim pārkāpuma izdarīšanas vietā varēja piemērot līdz desmit latu naudas sodu, bet, ja sastādīja administratīvo protokolu, pārkāpējam draudēja līdz 50 latu sods. Jaunie noteikumi paredz izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu – fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām – līdz pat tūkstoš latiem.