Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.
Kā pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka Ķemeru sanatorija ir ne tikai kultūrvēsturisks piemineklis, bet arī nozīmīgs objekts Jūrmalas kā kūrortpilsētas atdzimšanai un Ķemeru tālākai attīstībai. "Uzskatu, ka īpašnieku bezdarbības dēļ nedrīkst pieļaut valsts nozīmes kultūras pieminekļa bojāeju un kūrorta resursu - minerālūdens urbumu - izniekošanu," sacīja Truksnis.
Ķemeru viesnīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, par kuru zemesgrāmatā izdarīta atzīme, ka tas saglabājams un restaurējams. Ēkā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi - interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā, ēdamzālē, vestibilā un Rozā salonā.
Atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumam Ķemeru viesnīcas privatizētāja firma SIA Ominasis Latvia nenodrošina valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un pastāv reāli ugunsgrēka draudi, kurus pastiprina tas, ka ēkai atslēgta ūdensapgāde.
Valstij ir tiesības atsavināt šo īpašumu, pamatojoties uz Likuma par kultūras pieminekļu aizsardzību 27.panta pirmo daļu un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2.pantu.
Zemesgabali, uz kuriem atrodas minerālūdens urbumi, kuru atsavināšanu vēlas ierosināt pašvaldība, pēc privatizācijas pieder SIA Eiropas minerāls. Vides aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija, izskatot jūrmalnieku sūdzības, konstatējusi dabas resursu lietošanas pārkāpumus. Lai novērstu augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu ar vidē brīvi izplūstošo minerālūdeni, pašvaldība tiek lūgta rast iespēju noslēgt minerālūdens urbumus, bet likums neļauj pašvaldībai savus finanšu līdzekļus ieguldīt svešā privātīpašumā.
Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Kā ziņots, vēsturiskajā Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā, Emīla Dārziņa ielā, 18.jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Vienstāva koka ēka ar mansardu nodegusi pilnībā, turklāt sadedzis arī jumts blakus esošajai divstāvu tehniskajai ēkai. Jūrmalas pilsētas dome 9.augustā nolēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, bet šodien nolemts, ka jāatsavina visi ar sanatoriju saistītie īpašumi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no Ķemeru ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
Ķemeru sanatorijas privatizācijas līgums ar Privatizācijas aģentūru noslēgts 1998.gadā, paredzot, ka Ominasis Latvia jānoslēdz sadarbības līgums ar pašvaldību un līdz 2007.gadam sanatorijas atjaunošanā jāiegulda desmit miljoni latu.
Pret Ķemeru privatizāciju 2005.gadā iebilda sabiedriskā organizācija Ķemeru attīstības fonds, savukārt Jūrmalas uzņēmēju biedrība 2009.gadā rosināja lauzt līgumus par sanatorijas privatizāciju, lai nodotu šo iestādi uzņēmīgās rokās un attīstītu Jūrmalu kā medicīnisku kūrortu.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA Ominasis Latvija, bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.