Krīzes vadības padome lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža nozarē

Sēde notiks plkst.10.30 Ministru kabinetā, Brīvības bulvārī 36.

Sēdē paredzēts izskatīt informāciju par Latvijas Mežizstrādātāju savienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrības lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē, kas saistīts ar slapjā laika ietekmi uz meža nozari. Uz sēdi uzaicināti pārstāvji no Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas Meža īpašnieku biedrības un AS Latvijas valsts meži.

Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūrai LETA norādīja, ka laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Tāpat kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. "Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt "force majeure" situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi," sacīja Cunskis, piebilstot, ka nozare nepieprasa kompensācijas no valsts.

Cunskis paskaidroja, ka laika apstākļu dēļ meža ceļi ir neizbraucami, mežistrāde ir būtiski apgrūtināta, sevišķi vietās, kur ir grants ceļi. "Grants ceļi tiek slēgti un faktiski tie nav izbraucami, jo ir galīgi "šķidri". Daļa ceļu Kurzemē ir zem ūdens, līdz ar to situācija ir drūma, bet īstena ziema ar salu kā nav, tā nav," teica Cunskis.

Viņš paskaidroja, ka kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lauksaimniecības sektorā laika apstākļu izraisītās negatīvās sekas nav mazinājušās. "Zemei ir limits, cik tā var uzsūkt ūdeni. Ja ūdens visu laiku nāk klāt, tam nav kur palikt - upēs ceļas ūdens līmenis, ūdens krātuves ir pilnas, lauki un meži applūst. Tik slikti kā šogad vēl nav bijis. Ja parasti rudenī mežistrādes darbi ir apgrūtināti, šogad tie ir super apgrūtināti," skaidroja Cunskis, piebilstot, ka iepriekš minēto apstākļu dēļ palielinās ar mežizstrādes izmaksas, tehnika tiek lauzta un nākas ieguldīt līdzekļus tās remontā. Samazinās arī mežistrādes apjomi un darba ražīgums.

Jau ziņots, ka krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.

Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šonedēļ atrodas atvaļinājumā un viņa pienākumus līdz nedēļas beigām pilda Dūklavs.