Lauksaimnieki cer uz valsts pretimnākšanu

"Tās dažas piles lietus, kas bija pirms nedēļas, pat putekļus nenoskaloja," Dienai saka Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa, kuras vadītā pašvaldība par lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lems ceturtdien. Viņa smej – lietus normu dubultā dabūjām pērn. Alsungas novadā neesot sadīgusi labība, siena esot trīs reizes mazāk, nekā vajadzētu, tāpēc "izskatās, ka būs jālikvidē lopi". Graudu trūkuma dēļ grūtības paredzamas novadā esošajai bioloģiskajai vistu saimniecībai, izdegušo ganību dēļ – aitu audzētājiem.

"Situācija ir traģiska, pat ja lietus sāks līt, jo nebūs iespējams iegūt nepieciešamo ražu," uzsver  Kalniņa.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītāja Daiga Mellere stāsta, ka sausuma un karstuma dēļ ir cietuši pilnīgi visi lauksaimniecības augi. Pašlaik augiem vajadzētu būt vismaz 90 cm gariem, taču tie sniedzas vien 10–15 cm garumā. Veidojas vārpas, taču graudu nav. Lopkopji jau sākuši sagatavot lopbarību, jo zāle ir nokaltusi, pēc ganībām tā vairs neaug. Lopiem trūkst barības, tie tiek baroti ar pagājušajā gadā ievākto sienu. Vairāki lopkopji jau paziņojuši, ka likvidē mājlopus vai plāno to darīt.

Pirmā pašvaldība, kas nolēma vērsties valdībā ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ir Ventspils novads. Lēmums pieņemts 14. jūnijā. Pašvaldība saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā informēts, ka laikapstākļu dēļ var ciest 80% ražas. Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks norāda, ka skarta lielākā daļa no 49 368,5 ha lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs problēmas nokārtot kredītsaistības un viņi cietīs zaudējumus.

Taču visbēdīgākā situācija ir Kuldīgas novadā, kura pārvalde saņēmusi 49 zemnieku iesniegumus no visiem novada pagastiem, kuros lūgta palīdzība. Iesniegumus pašvaldība turpina saņemt, Dienai apliecināja domē. "Problēmas ir ne tikai graudu audzētājiem un augļkopjiem, īpaši traģiski ir lopkopjiem," uzsver novada vadītāja Inga Bērziņa. Pēdējo reizi lietus lielākajā daļā pagastu novērots 3. maijā, kad nolija 13 milimetru. Arī Kuldīgas novads aicina valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, paredzot noteiktā režīma darbības ietekmi lauksaimniecības uzņēmumiem vismaz 12 mēnešus.