"Novākt nevar ne vien tos laukus, kas ir zem ūdens, bet arī daudzus citus, jo zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika tajos nevar iebraukt un slīkst. Graudi ir sadīguši un pat, ja tos izdosies novākt, diez vai tos varēs izmantot pat lopbarībai. Zemnieki, savā starpā pārrunājot situāciju, atzīst, ka esot tāda interesanta sajūta, jo nevajagot vairs ne pļaut, ne art, ne sēt…," stāstīja Vaivods.
Tā kā uz laukiem nevar tikt, tos nav iespējams nedz apart, nedz arī apsēt. Tas savukārt nozīmē, ka arī nākamais gads zemniekiem būs smags. Dažas saimniecības lopu barošanai jau sākušas izmantot ziemas krājumus un nav īsti skaidrs, ar ko lopi tiks baroti ziemā.
Ūdens nāk māju pagrabos gan pilsētā, gan arī laukos. Vēl nedaudz un Dubna atkal pārplūdīs, appludinot teritorijas, kas zem ūdens nonāca jau augusta plūdos.
"Patlaban tiek veikti dažādi zaudējumu aprēķini, bet neviens tā īsti nepasaka, kas un kam tiks kompensēts," norādīja Vaivods.
Pēdējās lietavas ir turpinājušas postīt arī ceļu infrastruktūru, vietumis izskalojot arī tās caurtekas, kas jau bija salabotas pēc augusta plūdiem.
Nebeidzamās lietavas Līvānos nopietni sarežģījušas arī ceļu būvdarbus - karjeros nevar iebraukt un paņemt ceļu būvniecībai nepieciešamās smiltis, tiek bojāti jau padarītie darbi, krītas kopējā darbu kvalitāte un ir apdraudēti ar maģistrālo ielu darbu pabeigšanas termiņi. Visu minēto apstākļu rezultātā projektos var nākties veikt izmaiņas un ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu īstenojamajos projektos var tikt veikti uzrēķini, norādīja Vaivods.