Pēc de facto rīcībā esošās informācijas, kukuļa pieprasīšana notikusi 1.augustā kāda uzņēmuma telpās. KNAB neatklāj, no kura uzņēmuma prasīts kukulis. 12.augustā uzsākts kriminālprocess par kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā. Aizturēšana notika pusotru mēnesi vēlāk. "Kriminālprocesa materiāli satur ziņas par to, ka Ķekavas novada pašvaldības amatpersona, iespējams, pieprasīja uzņēmējam kukuli 30 000 eiro apmērā, lai šis uzņēmējs saņemtu pēdējos maksājumus no Ķekavas novada pašvaldības par būvdarbu veikšanu projekta ietvaros," raidījumam norāda KNAB pārstāve Agita Antonāne.
de facto ziņo, ka Ķekavas novadā augustā un septembrī noslēguma stadijā bija 4,4 miljonu eiro vērts projekts – ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības 4.kārta Loreķu teritorijā. Nedēļā, kad tika aizturēta amatpersona, notika arī viens no diviem pēdējiem maksājumiem par objektu. Tā būvniecību organizē pašvaldības uzņēmums Ķekavas nami, bet būvuzņēmējs ir Ostas celtnieks.
Ķekavas domes priekšsēdētāja Viktorija Baire uzsver, ka viņai nav zināms saistībā ar kuru objektu notiek KNAB veiktā izmeklēšana: "nezinot, kas varētu būt tie aizdomu objekti, pārskatīsim visu dokumentāciju, kas mums ir pieejama."
Ķekavas namu kapitāldaļu turētājs ir domes priekšsēdētāja Baire. Darbs ar pašvaldības uzņēmumiem ir viena no sfērām, ko viņa uzticējusi padomniekam Andrim Volanskim, kuru iepriekš bija iecēlusi arī par izpilddirektora pienākumu pildītāju. Būvvalde, kuras pieņemtie lēmumi teorētiski var aizkavēt vai paātrināt objekta veiksmīgu nodošanas procesu, tāpat kā Ķekavas nami tiešā veidā ir izpilddirektora pārraudzībā.
Ķekavas novada Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Križanovskis uz de facto jautājumu, vai ir bijuši mēģinājumi no lēmējvaras puses kontrolēt vai ietekmēt viņu darbu, atbild ar strupu "nē".
Savukārt Baires pirmā vietnieka, KNAB aizturētā Vītola atbildības joma bija saistīta ar attīstības jautājumu risināšanu novadā. Vītols“de facto vairākkārt uzsver, ka viņš nekādā veidā nedrīkst komentēt KNAB veiktās darbības. Uz jautājumu, vai viņš pieņēmis jebkādus lēmumus attiecībā uz Loreķu lauku, Vītols atbild: "Es nevaru komentēt šādus jautājumus, kā jau minēju."
Būvdarbu izpildes termiņš bija līdz šā gada novembrim. Tomēr darbi tika pabeigti agrāk – jau jūlijā. Augustā un septembrī notikusi sistēmu testēšana un pārbaude. "Pamazām laidām vaļā sistēmu, lai patiešām pārbaudītu, lai noķertu vēl kādus defektus, ja tādi būtu. Bet nu tie tādi būtiski nebija, sistēma darbojās," saka SIA Ķekavas nami valdes loceklis Juris Firsts.
6.septembrī Ķekavas būvvaldei tika iesniegts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, divas nedēļas vēlāk (18.septembrī) tā Ostas celtnieka būvēto objektu pieņēma ekspluatācijā. Bija nepieciešami atsevišķi papildinājumi, bet tie bijuši nebūtiski, saka Križanovskis.
Saskaņā ar Ķekavas namu sniegto informāciju, tobrīd bija palikuši divi noslēguma maksājumi, kopā aptuveni 220 000 eiro. Puse no tā būvkompānijai tika samaksāti pagājušās nedēļas sākumā – 23.septembrī. Pārējo izmaksās, tiklīdz uzrādīs bankas garantijas iespējamo remontdarbu veikšanai garantijas laikā.
"Tad, kad mēs saņemam šo būvvaldes atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai, tad mums ir tiesības saskaņā ar būvdarbu līgumu izmaksāt šo pusi ieturējuma naudas – par izpildītajiem darbiem Mēs viņus samaksājam, pamatojoties uz šo būvvaldes aktu. Tālāk būvniekam ir pienākums iesniegt garantijas laika garantiju," norāda Firsts.
KNAB sniegtajā informācijā ir ziņas, ka uzsākts process par kukuļa pieprasīšanu, bet nav panta par kukuļa došanu. Tas liek izdarīt pieņēmumu, ka, visticamāk, uzņēmējs, no kura prasīts kukulis, pats vērsies KNAB.
Būvdarbu veicējs, uzņēmums Ostas celtnieks de facto jebkādu saistību ar iespējamo korupcijas gadījumu noliedz. "Mūsu uzņēmuma darbiniekiem nav prasīti kukuļi un mums nav arī pieejama informācija, ka kādam citam [apakšuzņēmējiem] būtu prasīts. KNAB darbinieki uzņēmumā nav bijuši un mums nav pieejama nekāda informācija par šo jautājumu, kas būtu plašāka par masu medijos minēto," raidījumam de facto apgalvo SIA Ostas celtnieks Attīstības departamenta vadītājs Kristaps Grīniņš.
de facto zināms, ka Ostas celtniekam bijušas problēmas norēķināties ar apakšuzņēmējiem, ko uzņēmums nenoliedz.
Irlielāmērāticams