Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs aģentūrai LETA sacīja, ka arī Pasaules Bankas (PB) izstrādātā Masterplāna ietvaros nav plānotas krasas izmaiņas līdz 2019.gadam un arī šajā pašā plānā Madonas novada slimnīca ir viena no tām, kas kartē atzīmēta kā slimnīca, kurā plānots saglabāt dzemdību nodaļu. Šogad pabeigti arī dzemdību nodaļas telpu atjaunošanas darbi.
Stuburs atklāja, ka pēdējo gadu laikā Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa gadā pieņem ap 400 dzemdībām, bet piebilda, ka minētie dati jāapskata kontekstā, izvērtējot arī pieejamību un apkārtnes demogrāfisko situāciju.
Stuburs norādījis, ka problēma slēpjas nevis nepietiekamā dzemdību skaitā, bet nepilnīgā organizatoriskajā sadalījumā - augsta riska dzemdībām būtu jānotiek reģionu centrālajās slimnīcās, kamēr normālās dzemdības labāk pieņemt tuvāk jauno māmiņu dzīvesvietām.
Jau ziņots, ka pēc veselības ministres Andas Čakšas domām pakāpeniski dzemdības vajadzētu vairs nepieņemt to slimnīcu nodaļās, kurās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām.
Čakša arī atzīmējusi, ka svarīgākais dzemdību nodaļās ir izpildīt kvalitātes prasības, nevis pieņemto dzemdību skaits. Tomēr dzemdību skaits norāda uz to, cik izdevīgi slimnīcai ir uzturēt šo nodaļu. Viņa arī minēja, ka ir slimnīcas, kuru dzemdību nodaļas strādā ar 100 000 eiro zaudējumiem, jo līgumos paredzētās prasības ir augstas un visām slimnīcām vienādas.
Viņa norādīja, ka tām slimnīcām, kuru dzemdību nodaļās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām, pakāpeniski būtu jāvirzās uz to, ka dzemdības šajās vietās vairs netiek pieņemtas. Tas gan būšot sensitīvs jautājums, prognozēja ministre. Čakša arī piebilda, ka dzemdības ir viens no tiem procesiem, kuram var gatavoties 40 nedēļas.