Ja palūkojas uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģionālā griezumā, tad jāteic, ka, izņemot Latgales reģionu, pārējā valstī tikai četros novados bezdarba līmenis pārsniedz 10%, augstāko punktu – 10,9% – sasniedzot Dundagas novadā. Nedz Rīgas, nedz Pierīgas, kā arī Zemgales statistiskajā reģionā bezdarba līmenis nevienā novadā nesasniedz 10%. Ja no statistikas izņemtu ārā Latgales reģionu, tad vidējais bezdarba līmenis valstī būtu tikai nedaudz virs 5%. Tas apgāž daudzkārt dzirdēto mītu, ka darbs jau ir atrodams tikai Rīgā.
Tiesa, atšķirības starp bezdarba līmeni Latgalē un pārējā valstī tiešām ir ievērojamas. Tā, piemēram, Vidzemes pilsētā Valmierā bezdarba līmenis ir tikai 4%, bet Latgales pilsētā Rēzeknē – 11,6%. Atšķirības novadu griezumā ir vēl graujošākas – no 2,9% Garkalnes novadā līdz 22,6% Kārsavas novadā (dati šā gada 30. jūnijā). Ja raugāmies uz dažādiem Latvijas reģioniem, tad viszemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgas reģionā – 4%, kam seko Pierīga ar 4,4%. Nedaudz lielāks reģistrētais bezdarbs – 5,9% – ir Zemgales reģionā, kam seko Vidzemes reģions ar 6,6% un Kurzemes reģions ar 7,6%. Kā jau minēts, visaugstākais bezdarbs tradicionāli ir Latgalē – 13,2%.
Jāteic, ka Pierīgas reģionā augstākais bezdarba līmenis ir 7%, kas reģistrēts Limbažu novadā. Arī Zemgales reģionā nevienā novadā bezdarbs nesasniedz 10%. Savukārt Kurzemes un Vidzemes reģionos, kopā ņemtos, tikai četros novados bezdarba līmenis pārsniedz 10%. Pilnīgi cita situācija ir Latgales reģionā, kur tikai Ilūkstes novadā bezdarba līmenis ir zemāks par 10% un arī tikai par 0,5 procentpunktiem, bet četros novados – Ciblas, Kārsavas, Viļānu un Zilupes – bezdarba līmenis pārsniedz 20%. Tieši Latgalē arī vērojams vislielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars – 53,4%, tikmēr Rīgas reģionā tas ir tikai 13%.
Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka bezdarba līmeņa atšķirībām reģionos ir dažādi iemesli, bet būtiskākais ir darba vietu trūkums. Tajā pašā laikā ne mazāka problēma ir iedzīvotāju zināšanu un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām. Proti, bezdarbnieku vidē vērojams gan zems izglītības līmenis, gan dažādas atkarības, gan motivācijas trūkums iesaistīties darba tirgū. Runājot par darba vietām, skaidrs, ka nevar cerēt uz vērienīgu ražotņu izveidi katrā novadā, tāpēc par būtisku dzinējspēku var kļūt izaugsme republikas pilsētās un attīstības centros, uz kuriem tad varētu doties strādāt cilvēki no pārējiem novadiem. Pagaidām gan ne visas pilsētas un attīstības centri var pildīt šīs funkcijas, jo tajos ekonomiskā izaugsme ir samērā zema. Tā, piemēram, gan Daugavpilī, gan Liepājā bezdarba līmenis šā gada 31. oktobrī pārsniedza 10%.
Viss raksts lasāms otrdienas, 29. novembra, avīzē Diena!