Arī apelācijas instance - Administratīvā apgabaltiesa - iepriekš noraidīja biedrības Mūsu Baldone sūdzību par valdības 2008.gada rīkojuma atcelšanu, ar kuru tika akceptēta divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve Baldonē. Tāds pats spriedums bija arī Administratīvajā rajona tiesā.
Biedrība tiesā bija apstrīdējusi MK 2008.gada 3.decembra rīkojumu "Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātuves izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons", lūdzot šo lēmumu atcelt.
Mūsu Baldone pauda uzskatu, ka rīkojums ir prettiesisks, jo pirms lēmuma pieņemšanas nav veikta ietekmes uz vidi novērtējumā konstatētā radioaktīvo vielu noplūdes iemeslu pilnīga izpēte, tas nesatur Baldones novada pašvaldības teritorijas ilglaicīgas izmantošanas iespēju izpēti, kurā būtu izvērtēti ilgtspējīgi attīstības kritēriji.
Ietekmes uz vidi novērtējums arī neietverot alternatīvu risinājumu izpēti, kas ir pretrunā ar Ministru padomes 1991.gada 11.jūlija lēmumu par celtniecību Baldonē saistībā ar uzņēmuma Radons rekonstrukciju, dokuments neizvērtē kompensācijas nozīmi saistībā ar konkrētā projekta realizāciju, kas ir pretrunā ar likumā "Par ietekmi uz vidi novērtējuma" minēto principu "piesārņotājs maksā", un apstrīdētais rīkojums ir pretrunā ar Baldones novada pašvaldības viedokli, bija norādīts sūdzībā tiesai.
Turklāt kopš lēmuma pieņemšanas ir pagājuši gandrīz divi gadi, taču principiāli nekas nav mainījies, un joprojām Radonā nav veikta nopietna radioaktīvā piesārņojuma noplūdes iemeslu un iespējamo ekoloģisko draudu izpēte. 1962.gadā izbūvētās bīstamo atkritumu glabātavas ir gan morāli, gan fiziski novecojušas, uzskatīja biedrība.
Valdība 2008.gada 3.decembrī atbalstīja divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā Radons Baldonē.
Vides ministrija radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija plānojusi piesaistīt 7,5 miljonus eiro (5 271 030 latus) no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet nepieciešamais valsts līdzfinansējums būtu 1,3 miljoni eiro (913 645 lati).