Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes Saldus priekšnieks Indulis Blīgzna paskaidroja, ka 1998.gadā lieta tika sākta pēc kriminālkodeksa panta par bērna nolaupīšanu, kurā kriminālatbildības noilgums bija paredzēts desmit gadu. Policija centusies iegūt informāciju un pierādījumus, lai lietu varētu pārkvalificēt pēc smagāka apsūdzības panta, kurā ir ilgāks noilguma termiņš, tomēr tas nav izdevies.
Blīgzna atzina, ka Ramates meklēšanas lieta ir ļoti apjomīga – izmeklēšanas laikā iztaujāti simtiem iespējamo liecinieku, pārbaudītas dažādas versijas, kā arī vietas, kur varētu būt paslēpts bērna līķis, meitenes meklēšana bija izsludināta arī interpola starptautiskajā meklēšanā.
2006.gadā uz mūžu par divām slepkavībām notiesātais Laimonis Daģis atzinās Ramates slepkavībā, tomēr, pārbaudot viņa sniegto informāciju, atklājies, ka vīrietis stāsta nepatiesību, norādīja Blīgzna.
1987.gadā dzimusī Ramate pēdējo reizi redzēta Saldū 1998.gada 20.jūlijā, kad kāds vīrietis ar velosipēdu viņu vedis nezināmā virzienā.
20.jūlija vakarā Ramate un divi viņas draugi spēlējušies Cieceres internātskolas rotaļu laukumā. Pie dīķīša pie viņiem pienācis svešs vīrietis un sācis sarunāties. Svešais teicis, ka viņam ar Ramati jāparunājas, lai pārējie bērni paejot nostāk. Bērni norunājuši satikties pie šūpolēm, taču Ramate nav atnākusi.
Tās pašas dienas vakarā viņas vecāki, izmeklējušies meitu tuvākajā apkārtnē, vērsušies pēc palīdzības policijā. Taču tikai nākamajā dienā atradušies aculiecinieki, kas redzējuši vīrieti ar melnu divriteni uz bagāžnieka aizvedam meitenīti. Pēdējoreiz kāds liecinieks vīrieti un meiteni uz velosipēda redzējis tās pašas dienas vakarā uz Saldus‒Brocēnu ceļa, tomēr viņam nav radušās nekādas aizdomas.
Toreizējais Saldus policijas priekšnieks Arnis Gailis presei atzina, ka bērna nolaupīšana Latvijā ir nepazīstams nozieguma veids un tas ir pirmais šāds gadījums.
Bērna un noziedznieka meklēšanā iesaistījusies policija ar speciāli apmācītiem suņiem, Zemessardze, kā arī ugunsdzēsēji un Saldus un apkārtnes iedzīvotāji.
Meklējot bērnu, pārbaudītas ūdenskrātuves, pārmeklēti apkārtnes krūmāji un meži, namu pagrabi un tukšas lauku mājas, taču bez rezultātiem. Vecāki pēc palīdzības vērsušies arī pie ekstrasensiem.