Pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), komentējot Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbalstīto modeli, kas paredz visu trīs pašvaldību apvienošanu, paudis, ka šāds Saeimas komisijas lēmums apstiprina, ka administratīvi teritoriālā reforma valstī viennozīmīgi tiek virzīta politisku, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ.
"Jau pašlaik ir skaidrs, ka pēc šāda reformas modeļa īstenošanas lielākajai daļai no vairāk nekā 60 tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. Apvienojot uz ražošanu orientētu pilsētu un lauku teritorijas, palielināsies pašvaldības pakalpojumu izmaksas, samazināsies sniegto pakalpojumu kvalitāte un apjoms, kritīsies tiešo Eiropas Savienības fondu pieejamība, līdz ar to samazināsies pilsētas konkurētspēja Latvijā un Eiropā," apgalvoja Rāviņš.
Ja Saeima nobalsos par šādu administratīvi teritoriālās reformas modeli, pilsēta apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā "par procesuāliem pārkāpumiem likuma pieņemšanas gaitā".
Savukārt Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA) komentēja, ka, neskatoties uz pašvaldību vadītāju, speciālistu, ekspertu un iedzīvotāju pārstāvju argumentēti paustajiem viedokļiem, komisijas vairākums "virza tālāk projektu par Ozolnieku novada praktisku likvidēšanu".
"Ir satraucoši novērot, ka 30 gadus pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju likteņi tiek lemti prastā padomju kolektivizācijas stilā," pauda novada domes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka otrdien pēc trīs stundu debatēm Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot Jelgavu ar abiem kaimiņu - Jelgavas un Ozolnieku - novadiem.
Rāviņš, aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi teritoriālajai vienībai, saglabājot valsts nozīmes statusu, klāstīja, ka pašlaik Jelgavai ir liela pārnovadu ietekme. Pilsēta esot kultūras, zināšanu, loģistikas centrs, universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem no kaimiņu un arī tālākiem novadiem.
Pilsētas mērs arī uzskata, ka, pilsētu apvienojot ar abiem kaimiņu novadiem, pārnovadu ietekme samazināsies. Turpretī palielināsies pašvaldības pakalpojumi izmaksas pilsētas iedzīvotājiem, samazināsies starptautiskā atpazīstamība, Eiropas Savienības fondu pieejamība, domā Rāviņš.
Neticību vairāku deputātu vidū izraisīja Rāviņa teiktais, ka dažādu pašvaldību informatīvo sistēmu salāgošana, pēc pašvaldības aplēsēm, varētu izmaksāt pat piecus miljonus eiro.
Pret visu trīs pašvaldību apvienošanu bija arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS). Viņš uzskata, ka vietvara spēj pildīt tai noteiktās funkcijas, turklāt, neskatoties uz lielo pagastu skaitu, visu teritoriju attīstība notiek vienmērīgi. Tieši nevienmērīga teritoriju attīstība, pēc Caunes paustā, ir viens no plānotās reformas draudiem.
Viņš arī salīdzināja vairākus novada rādītājus, piemēram, attīstības līmeņa indeksu, ieņēmumu apmēru uz vienu iedzīvotāju, ar pašvaldībām, kuras reformas neskars, uzsverot, ka vairākos aspektos Jelgavas novads pārspējot Līvānu vai Daugavpils novadus. Arī iedzīvotāju skaitu kritums novadā esot mazāks.
Pārmetumus reformai veltīja arī Liepiņš. Viņš minēja vairākus kritērijus, kuros novads pārspējot Jelgavas novadu un pilsētu, aizstāvot Ozolnieku novada tiesības pastāvēt atsevišķi. Turklāt novads pēdējos piecos gados ne vienmēr ir saņēmis dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas apliecinot, ka novads var pastāvēt atsevišķi.
Viņš arī pauda šaubas, ka, apvienojot trīs pašvaldības, visiem skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas, kā tas pašlaik ir Ozolnieku novadā.
Savukārt parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda bažas, ka sociālajā jomā zaudētāji būs Jelgavas novada iedzīvotāji, jo novadā "sociālā pakete" esot labāka nekā pilsētā.
Viņa arī nespēja saprast, kāpēc Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij reformas gaitā plānots saglabāt atsevišķas pašvaldības statusu, bet Jelgavai tas ir liegts. Šādu lēmumu viņa sauca par politisku.
Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja kolēģus neapvienot pašvaldības, jo Jelgava esot visa reģiona dzinējspēks. Viņš arī solīja, ka aicinās iedzīvotājus demokrātiskā veidā, rīkojot protesta akcijas, paust savu viedokli pret pašvaldību apvienošanu. Protesti varētu būt lielāki nekā iepriekš Saulkrastos notikušie, prognozēja deputāts.
Emocionāla komisijas sēdē izvērtās Jelgavas novada iedzīvotājas, zemnieces Ināras Mālkalnes uzruna. Viņa aicināja deputātus domāt par iedzīvotājiem un, pirms lemt, atbraukt uz novadu.
Diskusiju noslēgumā deputātu vairākums nobalsoja pret visu trīs pašvaldību kā atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību saglabāšanu.
Komentējot deputātu balsojumu, Jelgavas novada izpilddirektore Līga Lonerte atgādināja, ka savulaik, kad VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, kurš komisijā pārstāv ministriju, startējis vēlēšanās novadā, viņa politiskais spēks solījis jaunas rūpnīcas. Nekas no solītā neesot izpildīts, un tāpēc arī par VARAM solījumiem saistībā ar reformu rodas šaubas.