Pašvaldības policijas darbinieki uzrauga direktores durvis, kas kopš pagājušās piektdienas ir aizlīmētas ar norādi par aizdomām par dokumentu viltošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Kā aģentūrai LETA apliecināja pašvaldības preses sekretāre Baiba Trumekalne, šodien plkst.12 ir sasaukta Ogres novada domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par muzeja direktores Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku.
Ārkārtas domes sēde būs skatāma tiešraidē pašvaldības mājaslapā.
LETA jau vēstīja, ka Ogres novada pašvaldības vadība pagājušajā piektdienā pēc darba laika beigām aizlīmējusi Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores durvis ar norādi par aizdomām par dokumentu viltošanu, aģentūru LETA informēja Smiltniece.
Ceturtdien, 6.aprīlī, muzeja direktore no pašvaldības saņēmusi 4.aprīļa rīkojumu "Par paskaidrojuma sniegšanu Nr. 2-d". Tajā norādīts, ka pārbaudē, ko veica Pašvaldības kapitāla daļu pārvaldības nodaļas pārstāvji, konstatēts, ka muzejs nav noslēdzis ar Arno Smiltnieku vienošanos par viņa pārcelšanu galvenā vēstures speciālista amatā. Tajā arī norādīts, ka "muzeja direktore nespēja uzrādīt darbinieku novērtējuma veidlapas, kur atspoguļots katra darbinieka individuālais novērtējums". Direktorei pārmests arī tas, ka viņa neveic darbinieku personu uzskaites karšu aizpildīšanu.
Smiltniece uzskata, ka minētie apgalvojumi ir nepatiesi un pašvaldības pārstāvji nejautāja uzrādīt minētos dokumentus. Šie dokumenti muzejā bija, un direktore tos būtu uzrādījusi, ja būtu izteikta tāda prasība.
Trešdien, 12.aprīlī, paskaidrojumā pašvaldībai Smiltniece izklāstījusi situāciju, un tajā pašā datumā iesniegusi arī prasīto oriģināldokumentu kopijas, apliecinātas ar parakstu.
Piektdien, 14.aprīlī, īsi pirms darbdienas beigām plkst.15.30 muzejā bez iepriekšēja pieteikuma ieradās pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Lelde Pencele un Informācijas sistēmu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Imants Dureika, pieprasot direktorei izsniegt oriģināldokumentus. Viņi vēlējās iegūt 2016.gada 27.janvārī parakstīto vienošanos ar Smiltnieku par pārcelšanu galvenā vēsturnieka amatā un rīkojumu par to. Ar pašreizējo muzeja vēsturnieci Santu Šusteri ir identiski dokumenti, pārkvalificējoties no krājuma glabātājas-digitalizācijas speciālistes par vēsturnieci. Šie dokumenti saistībā ar amatu pārbīdi ir rakstīti vienā laikā, norāda direktore.
Iesākumā pašvaldības pārstāvji Pencele un Dureika vēlējās iegūt šo dokumentu elektronisko failu. Tā kā nav pienākuma to glabāt šādā formātā, tas ir izdzēsts un dokumenti glabājas saskaņā ar dokumentu arhīva glabāšanas noteikumiem iesietā formātā.
Muzeja direktore izsniedza viņu klātbūtnē no oriģināla kopētas dokumentu kopijas, kas tika fiksēts protokolā.
Ar šo risinājumu nebija mierā pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, kura telefoniski Pencelei pieprasīja izsniegt dokumentu oriģinālus. Lai izsniegtu oriģināldokumentus, nepieciešams juridiski pamatots rīkojums, tāpēc direktore tos neesot izniegusi. Pašvaldības pārstāvji mēģināja to noorganizēt steigā, taču darbdienas beigās viņiem tas neizdevās.
Īsi pirms muzeja darbalaika beigām ieradies pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis ar identisku prasību, ko direktore arī noraidīja, sakot, ka bez juridiski pamatota rīkojuma tas nav iespējams. Smiltniece pamato, ka ņemot vērā to, ka muzejs jau saskāries ar nomelnošanu un faktu sagrozīšanu no pašvaldības puses, kā arī vienam juridiski un ētiski apšaubāmam solim konsekventi seko nākamais, muzeja darbiniekiem ir pamats neuzticēties šādai prasībai, turklāt minēto dokumentu pazušana neļautu muzejam atspēkot pašvaldības izvirzītās apsūdzības un uzrādīt tos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudē. Muzejs pieļauj arī domu, ka pašvaldība saprot - ar šo dokumentu uzrādīšanu viņu meli varētu tikt atmaskoti.
Tika panākta vienošanās, ka oriģināli tiek ielikti muzeja seifā, tas aizzīmogots un ka muzejs sazināsies ar atbilstošajām instancēm, lai precizētu dokumentu aprites kārtību, skaidro muzeja direktore.
Protokolā parakstījās visi klātesošie - muzeja direktore un darbinieki, kā arī izpilddirektors Špakovskis un abi komisijas locekļi.
Tomēr jau pēc šīs vienošanās parakstīšanas komisijas loceklei Pencelei piezvanījusi Bārbale, sakot, ka nebija runāts par dokumentu ielikšanu seifā. Viņa norādījusi, ka nepiekrīt dokumentu ievietošanai seifā un likusi tos nest uz pašvaldības ēku. Muzeja darbinieki, kas dzirdēja skaļo balsi telefonā, saklausīja tajā izmisumu un dusmas, piebilst Smiltniece.
Viņa informē, ka Bārbale pa telefonu spraigi runāja arī ar Špakovski, kuram pēc brīža piezvanījis arī domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA). Viņš un Bārbale izmisīgi vēlējās iegūt dokumentus, negaidot precizējumus no muzeja puses par to aprites kārtību, akcentē Smiltniece.
Tā kā bija darbdienas beigas pēc plkst.17, direktore vairākkārt lūdza atnākušos pamest telpas. Komisija izgāja ārā, bet Špakovskis atteicās. Muzeja direktore devās prom ap plkst.17.20. Muzejā palika vēsturnieks Smiltnieks un Špakovkis.
Drīz pēc tam muzejā ieradusies arī Bārbale, kuru Smiltnieks ielaidis. Viņa turpinājusi uzstāt uz savu prasību. Plkst.17.50 zvanījusi Smiltniecei, pieprasot nekavējoties ierasties muzejā un paziņojot, ka neierašanās gadījumā tūlīt pat tiks atstādināta no amata. Direktore atteicās ierasties un paskaidroja, ka darbalaiks ir beidzies un situācija tiks risināta pirmdien.
Plkst.18.01 ar izpilddirektora Špakovska un viņa vietnieces Bārbales rīkojumu muzeja direktores durvis tika aizlīmētas ar norādi par aizdomām par dokumentu viltošanu. Norādīts, ka Smiltniece kabinetā drīkst iekļūt tikai izpilddirektora Špakovska klātbūtnē vai ar viņa nozīmētu personu, kas faktiski nozīmē, ka līdz turpmākajiem pašvaldības lēmumiem direktores darbs ir paralizēts.
Direktore piebilst, ka viens no minētajiem 2016.gada dokumentiem - rīkojums - jau ir iesiets kopā ar citiem arhīva dokumentiem, un, ja pašvaldībai ir nolūks to sūtīt uz ekspertīzi aizdomās par viltojumu, tad saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanas noteikumiem tā ir stingri reglamentēta procedūra ar kompetento iestāžu iesaistīšanos.
Direktore atgādina, ka būtisks ir apstāklis, ka pēc muzeja atklātās vēstules 1.februārī, iebilstot Helmaņa iecerei rīkot Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošas porcelāna kolekcijas izstādi, novada pašvaldība ignorējusi vairākkārtējus muzeja aicinājumus uz konstruktīvu komunikāciju saistībā ar pašvaldības mainīto muzeja izstāžu plānu un arī reorganizācijas jautājumiem, pret ko muzejs neiebilst, uzskata par nepieciešamu procesu, vien norāda uz izaicinājumiem un ciešas sadarbības nepieciešamību ar speciālistiem.
Līdz konfliktam starp Ogres novada pašvaldību un Ogres muzeju visi dokumenti un arī finanšu darījumi, kas tiek saskaņoti ar pašvaldības grāmatvedību atbilstoši prasībām, bija kārtībā, bet pēkšņi pašvaldība atrod dažāda rakstura pārkāpumus, piebilst Smiltniece.
LETA jau vēstīja, ka Ogres novada pašvaldība 6.aprīlī publiski paziņoja, ka vērsusies KNAB, jo muzejā veiktā pārbaudē konstatējusi iespējamu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumu.
KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 6.aprīlī saņēmis pašvaldības iesniegumu un atbilstoši savai kompetencei izvērtē iesniegumā minētos faktus.
Kā vēstīts, tiesībsargs, vērtējot Ogres novada pašvaldības lēmumu februārī aizliegt "Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai" plānoto sapulci, kuras mērķis bija paust atbalstu Ogres vēstures un mākslas muzejam un tā darbiniekiem, secinājis, ka pastāv pamatotas bažas par veidu, kādā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību.
"Progresīvo" Saeimas frakcija aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) no amata atstādināt Ogres novada domes priekšsēdētāju Helmani.
Intervijā Latvijas Radio Sprindžuks vērtēja, ka situācija Ogrē ir dīvaina un "kaut kas nav īsti kārtībā", ja reiz konfliktsituācija turpinās tik ilgu laiku, tomēr viņš nesaskata pamatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) iejaukties šādu lokālu jautājumu risināšanā.