«Tādi plūdi vēl nav bijuši,» telefonsarunā vēlā sestdienas vakarā rūgti nosaka ogrēnietis Latvijas Televīzijas operators Ivans Milovs. Jau kopš pērnā rudens viņš gatavoja savu māju palu laikam. Piektdien, kad Ivana māja nonāca pilnīgā ūdens ielenkumā, ar savu izgudrojumu - aptuveni metru augstu tentu, kas ierakts pie pamatiem un apjozts visapkārt ēkai, - viņš māju spēja noturēt sausu 36 stundas. Taču sestdienas vakarā, kad ūdens līmenis Ogres upē sasniedza trīs metru atzīmi, māju nosargāt neizdevās.
Plūdi dārzkopības sabiedrības Ogre teritorijā sākās piektdienas pēcpusdienā, ūdens līmenim Ogres upē īsā laikā paaugstinoties par pusotru metru un applūdinot ap 40 ēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri pārbaudīja vairākas no tām un aicināja cilvēkus atstāt savas mājas, taču iedzīvotāji no evakuācijas atteicās. Vairāki vecāka gadagājuma cilvēki tomēr tika evakuēti drošības apsvērumu dēļ. Visās applūdušajās ēkās tika atslēgta elektrība. Ledus sastrēgums upē pie dārzkopības sabiedrības teritorijas bija izveidojies aptuveni divarpus kilometru garumā, ūdens līmenis piekrastes ēkās vietām pārsniedza metru.
Antonija ar dzīvesbiedru atbraukusi līdz pārplūdušajai 10. līnijai netālu no Upes ielas, lai paskatītos, cik ļoti applūdusi māja, kurā abi savulaik dzīvojuši. Stāvot otrā ielas galā, jo tuvāk pieiet nav iespējams, viņa stāsta, ka tik postošus plūdus pēdējoreiz redzējusi 1979. gadā, kad māju pārdevuši un pārcēlušies uz pilsētas centru.
Daži vietējie iedzīvotāji norāda uz Ogres HES iespējamo saistību ar plūdu postījumiem. Proti, 2002. gadā uzceltā HES nepildot solījumu atvērt slūžas vižņu veidošanās laikā. Tādējādi postoši plūdi rodoties nu jau vairākus gadus pēc kārtas. Neoficiāli izskanējusi informācija, ka daudzu māju iedzīvotāji gatavi apvienoties, lai sniegtu prasību tiesā gan pret Ogres HES īpašnieku, gan pret Ogres pašvaldību, kura, pēc iedzīvotāju domām, palīdzību ārkārtas situācijā nonākušajiem iedzīvotājiem nav pratusi nodrošināt ne pirms plūdiem, ne to kulminācijas brīdī.