Par trokšņošanu varēs saņemt 250 latu sodu

Jelgavas Pašvaldības policija regulāri saņem iedzīvotāji sūdzības par skaļu trokšņošanu vēlās vakara un nakts stundās – parasti tā ir iereibušu cilvēku bļaustīšanās vai skaļa mūzikas atskaņošana, atzīst Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Līdz šim pilsētas Sabiedriskās kārtības noteikumi neparedzēja atbildību šādos un līdzīgos gadījumos. Vicemērs teic, ka pirms pāris gadiem valdība solījusi izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta atbildība par pārlieku skaļu uzvešanos. Tad to pašu kārtību iekļautu arī pilsētas normatīvos. Tomēr valdības noteikumi tik smalki nav izstrādāti, tādēļ viņš kolēģus Jelgavas Domē šodien rosina papildināt pilsētas Sabiedriskās kārtības noteikumus, kas pieņemti tikai pērnruden.Noteikumos plānots iekļaut terminu «trokšņošana» – «persona ar savu balsi vai rīcību rada troksni, kā arī pieļauj troksni, ko rada trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas». Par tādu rīcību, ja tā traucē apkārtējo personu mieru un iestāžu normālu darbību, bet nav saistīta ar satiksmi un nav saskaņota Jelgavas Domē, pirmajā reizē varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz simts latiem. Ja pārkāpums tiks izdarīts atkārtoti, varēs tikt pie 250 latu soda. Finanšu komitejā deputāti gan rosinājuši, ka pret trokšņotāju pirmajā reizē nevajadzētu vērsties tik bargi un ka pietiktu ar 50 latiem kā maksimālo sodu.«Jelgavā, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Rīgā, vēlamies papildināt saistošos noteikumus ar punktiem, kas nosaka atbildību ļaunprātīgas trokšņošanas gadījumos,» saka V.Ļevčenoks. Noteikumi paredz iespēju Pašvaldības policijas darbiniekiem sastādīt administratīvo protokolu, savukārt par iespējamo atbildību jau būtu jālemj Administratīvajai komisijai, kas vērtētu nodarījumu un ar naudas sodu varētu ietekmēt trokšņu izraisītājus. «Komisijā strādā daudz prātīgu cilvēku,» vicemērs atbild uz jautājumu, vai pie soda netiks arī pārlieku raudulīgu zīdaiņu vecāki.Pašvaldības policijas darbiniekiem situācija esot jānovērtē izsaukuma vietā un jānosaka, vai pretenzijām ir pamats. Līdzšinējā pieredze rādot, ka jāveicina savstarpēja sapratne un iecietīga attieksme tieši kaimiņu vidū, norāda pašvaldība. «Sadzīvisku konfliktu gadījumā kaimiņiem vispirms jāizrunājas pašiem, piemēram, brīdinot kaimiņu par plānotiem remondarbiem, kas izraisa trokšņus,» V.Ļevčenoks norāda. Tie neesot gadījumi, kad būtu jāiesaista policija.