Pašvaldību savienību neapmierina topošās valdības plāni novadu jomā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce (A/P) iepriekš izteicies, ka administratīvi teritoriālā reforma ir viens no visas valdības galvenajiem uzdevumiem. Pūces ieskatā, minimālais reformas uzdevums ir to pašvaldību apvienošana, kuras jau tagad neatbilst likuma prasībām iedzīvotāju skaita dēļ. Patlaban no 119 pašvaldībām 57 neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam iedzīvotāju skaitam.

"Optimālais līmenis būtu virzīties uz attīstības centru sistēmu, kas būtu "21+9" modelis. Vienlaikus skaidrs, ka sevišķi vajadzēs pievērsties Pierīgas pašvaldībām, jo to ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits ir pašpietiekams," pauda Pūce, sakot, ka par visiem jautājumiem tiks meklēts kopsaucējs ar valdības partneriem, taču jau tagad esot skaidrs, ka galvenajos jautājumos partiju vidū esot vienprātība

LPS valde otrdien vienojās izstrādāt ieteikumus jaunizveidotajai valdības deklarācijai un visdrīzākajā laikā tos nosūtīt premjera amata kandidātam Krišjānim Kariņam (Jaunā Vienotība).

Pēc LPS domām, valdības deklarācija raksturojama vairāk kā melnraksts un dokuments, kurā trūkst profesionāla un izsvērta redzējuma par pašvaldību, reģionālo un Latvijas attīstību kopumā. Piedāvātajā deklarācijas tekstā ir skaidri redzama nepārdomāta pieeja plaši apspriestajai reģionālajai reformai, uzskata LPS valde. Līdz šim nav izvērtēta reforma, kas notika 2009. gadā – tās ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem un lietderība kopumā. Turklāt pašvaldības jau šobrīd plaši praktizē dažādas sadarbības formas, tādējādi optimizējot gan pakalpojumu pieejamību, gan ietaupot budžeta līdzekļus.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa Kariņa uzmanību arī uz medijos izskanējušo viedokli par nepieciešamību pārskatīt daļu, ko pašvaldības saņem no kopējiem valsts ieņēmumiem.

"Pašvaldības savu darbību plāno ilgtermiņā, tāpēc pašvaldībām piekrītošā nodokļu proporcija 19,6% apmērā valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos ir jānostiprina ar likumu kā pastāvīga norma. Šādā gadījumā darbotos proporcionalitātes princips starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām: palielinoties nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, pieaugtu arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms; attiecīgi krīzes laikos, sarūkot kopējiem ieņēmumiem, proporcionāli samazinātos arī pašvaldību budžeti," norādījis Kaminskis.

Vienlaikus pašvaldību vadītāji pauda gandarījumu par Kariņa profesionālo redzējumu un gatavību sadarboties ar pašvaldībām, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti uz reālajām vajadzībām un reālo situāciju.

"Galvenais, ko esmu šo daudzo gadu gaitā politikā iemācījies – ir jārunā un ir jāklausās. Esmu gatavs uzklausīt profesionālu viedokli, jo no manas puses lēmumi balstīsies uz analīzi: gan reģionālās, gan jebkuras citas reformas kontekstā, gan visos citos jautājumos, kas skar pašvaldības un valsti kopumā,” tikšanās laikā uzsvēra premjera amata kandidāts.

.