Pēc Dienas publikācijām sākts kriminālprocess par vērienīgu kukuļdošanu Daugavpils domē

Ģenerālprokuratūra aģentūrai LETA norādīja, ka "pagājušā nedēļā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa sākšanu, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājas šī gada 9.marta lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu."

Kriminālprocess sākts par iespējamu kukuļdošanu organizētā grupā, proti, par kukuļdošanu 2009.gada septembrī Daugavpils domes deputātam 200 000 latu (284 574 eiro) apmērā par to, lai viņš nobalsotu "par" domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata.

Kriminālprocess nodots izmeklēšanai KNAB.

Diena jau vēstīja, ka vairāk nekā gadu KNAB veica resorisko pārbaudi par kāda plašākai sabiedrībai nezināma Daugavpils iedzīvotāja un uzņēmēja Vjačeslava Jevstigņejeva 2016. gada februāra iesniegumu ģenerālprokuroram. Tajā uzņēmējs ziņo par politisko korupciju Latvijā, kurā iesaistītas augsta līmeņa valsts amatpersonas un arī tiesībsargi, tajā skaitā minot arī konkrētus notikumus, faktus un iesaistīto personu vārdus.

Jevstigņejeva iesniegumā minēto notikumu centrā ir viņa bijusī sieva Jeļena Pankeviča, kurai pieder no tēva mantotais Daugavpils mediju uzņēmums Dautkom. Ar tā palīdzību Pankeviča būtībā veidojusi savu politisko un ekonomisko ietekmi pilsētā un arī lielās politikas virzienā, tajā skaitā, pēc Jevstigņejeva vārdiem, piedalījusies politiskās korupcijas darījumā 2009. gada septembrī, kad toreizējam Daugavpils domes deputātam Grigorijam Ņemcovam tika samaksāti 200 tūkstoši latu (ap 285 tūkstošiem eiro), lai viņš balsojumā par Daugavpils mēru savu balsi atdotu Latgales partijas kandidātam Jānim Lāčplēsim. Vēlāk solījumu nepildīšanas dēļ gan viņš no amata tika gāzts, bet ar Pankevičas gādību vēlāk arī iekļuvis Saeimas deputāta krēslā Vienotības rindās un pašreiz vada Daugavpils domi.

Atbildot uz Dienas jautājumu, KNAB 28.martā sniedza atbildi, ka KNAB savas kompetences ietvaros veica resorisko pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem. Izvērtējot pārbaudes materiālā iegūtās ziņas netika gūts apstiprinājums tam, ka Daugavpils pilsētas domē būtu notikuši Krimināllikuma 317.pantā (dienesta pilnvaru pārsniegšana), 319.pantā (valsts amatpersonas bezdarbība), 320.pantā (kukuļņemšana) un 323.pantā (kukuļdošana) paredzētie noziedzīgie nodarījumi.

Pārbaudes laikā iegūtās ziņas ļāva izdarīt secinājumu, ka nav likumīga pamata uzsākt kriminālprocesu, tāpēc tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu.

Savukārt uzņēmējs Jānis Sprinovskis 27.martā Ģenerālprokuratūrā iesniedzis rakstisku liecību, kurā apliecina, ka Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) viņam 2009. gada septembrī prasījis 200 tūkstošus latu, kas it kā bijuši nepieciešami toreizējā pilsētas mēra Riharda Eigima gāšanai no amata un Lāčplēša iecelšanai šajā amatā. Jau vēstīts, ka ar šo faktu tiek saistītas arī nelikumības Daugavpils siltumapgādes jomā, nodrošinot īpašu labvēlību atsevišķiem uzņēmējiem, lai pārņemtu pilsētas siltumapgādes sistēmu un saņemtu nepamatotu peļņu.

Sarunā ar Dienu Sprinovskis norādīja: "Uzņēmējs Lāčplēsi atveda uz Rīgu, un mēs tikāmies. Tas stāsts bija ļoti prozaisks – Lāčplēsis man prasīja 200 tūkstošus latu. (..) 200 tūkstošus vajadzēja, lai Eigims tiktu noņemts. Viņš (Lāčplēsis) kļūšot par jauno domes priekšsēdētāju, un viņš mums atdošot TEC2. Mana atbilde bija "nē", ar to arī saruna beidzās. Tā kā atbilde bija "nē", tad nebija pamata tālākai sarunai."