Poligonu Skrundas bijušajā militārajā pilsētiņā paplašinās trīsdesmit reižu

Bīstamās ēkas nojauks

Valsts īpašumā esošā teritorija Skrundas militārajā pilsētiņā patlaban aizņem 47,3 hektārus zemes. Šeit atrodas arī 60 sliktā stāvoklī esošas būves. Neskatoties uz to, šī teritorija tiek uzskatīta par teicamu mācību vietu, jo ir vienīgā Baltijas reģionā, kur iespējama karavīru apmācība pilsētvidē. Taču Aizsardzības ministrijas (AM) plāni ir daudz vērienīgāki, proti, iecerēts poligonu paplašināt 30 reižu – no pašlaik esošajiem 47 līdz nepilniem 15 tūkstošiem hektāru, Dienai apliecināja Aizsardzības ministrijā. Papildus nepieciešamajā teritorijā ir 45 fizisku un juridisku personu īpašumi (603 ha), 14 valsts īpašumi (860 ha) un divi pašvaldības īpašumi (1,5ha). Tie ir gan meži, gan lauksaimniecībā izmantojamas zemes. 

Īpašumu atsavināšanai, infrastruktūras uzlabošanai un turpmākajai attīstībai poligonā līdz 2021. gadam plānots investēt 3,1 miljonu eiro, informēja AM pārstāve Aiva Kokoriša. Nauda ieplānota AM budžetā. Tāpat esot izvērtēts ēku tehniskais stāvoklis. "Ir noteiktas turpmāk izmantojamās ēkas un to izmantošanas veids. Galvenā prioritāte ir bīstamo ēku demontāža," skaidro Kokoriša.

Sarunas sākušās 

Pagājušajā nedēļā vietējos iedzīvotājus par attīstības plāniem informēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Zemessardzes ceturtās brigādes komandieris Andris Rieksts un AM NATO un militārās infrastruktūras politikas nodaļas vadītāja Sanita Vaivode. Uz tikšanos bija pulcējušies ap 50 iedzīvotājiem. Rieksts uzsvēris, ka šeit netiks rīkoti gaisa treniņi, poligonā trenēsies zemessargi un sabiedroto spēki, par tikšanās saturu informē domes pārstāve Iveta Rozenfelde. Savukārt  Bergmanis atklājis, ka nākotnē vēlētos šeit redzēt arī kadetu skolu. Tas šai vietai piesaistītu gan jauniešus, gan skolotājus, līdz ar to būšot arī jaunas darba vietas. Ministrs uzsvēris, ka daudzas pašvaldības gatavas darīt ļoti daudz, lai viņu teritorijā uzturētos bruņotās vienības, jo tas nozīmē ienākumus un dzīvotspēju. Kā pozitīvi piemēri tika minēti Ādažu, Valmieras un Stopiņu pašvaldības.