Premjers: Nacionālā apvienība eiro ieviešanas jautājumā pieņems "atbildīgu lēmumu"

ToTu tikai tagad esi sapratis, ka Dombrovslis Latvijas tautu uzskata par pajoliņu baru?

un narkotiku legalizaaciju arii. referendumi ir diskrediteeti kaa skjira.

Šoreiz aplūkošu eiro ieviešanas jautājumu nevis no ieguvumu – zaudējumu skatu punkta, bet gan, izejot no malā stāvētāja aspekta. Valdība konsekventi, ignorējot aptauju rezultātus un uzdotos jautājumus, turpina ceļu uz eiro. Viņi zina un ir pārliecināti, ka nepaies ne pusgads, kad aptauju rādījumi būs viņiem labvēlīgi. Nepārtraukti runājot vienu un to pašu, bez izvērstas analīzes un solot (nu kā var nesolīt), neilgā laika periodā tie, kas ir pret, norims. No valdības puses tiek piešķirti līdzekļi eiro ieviešanas propagandai. Vai ir dzirdēts, ka kāds piešķirtu līdzekļus lata saglabāšanas propagandai vai eiro ieviešanas seku analīzei – nē. Jo analizējot tiktu atklāti un publiski pasniegti arī negatīvie aspekti. To pieļaut nedrīkst. Pūļa cilvēkam, lai viņu noskaņotu par kaut ko, nedrīkst ļaut šaubīties, visu laiku ‘’jāborē’’ tikai viens un tas pats – eiro ir liels, balts kuģis, kur visādus labumus var iegūt. Šo jautājumu par eiro ieviešanu esmu uzdevis vairākiem ar finansēm saistītiem cilvēkiem. Lielākā daļa, tai skaitā pieci no sešiem (sarunas gaitā tika uzdots jautājums par eiro ieviešanu) banku augstskolas pasniedzējiem, ir skeptiski pret eiro ieviešanu. Tie ir cilvēki, kuri uz eiro ieviešanu raugās kā pasniedzēji, cilvēki ar akadēmisko izglītību. Viņi savā vērtējumā neiejauc politiku, bet gan izvērtē situāciju kā finansisti. Īpaši neticu finanšu ministra Vilka kunga izteikumam, ka eiro ieviešanas lietderību noteiks speciālisti. Pēc kādiem kritērijiem tiks atlasīti speciālisti? Nauda taču ir piešķirta eiro IEVIEŠANAI, nevis eiro ieviešanas lietderības izvērtēšanai. Līdz ar to, lai nepārkāptu finansējuma noteikumus, tiks izvēlēti arī eksperti? Visa šī jezga ap eiro ieviešanu ir totāli politizēta. Argumenti par ir lielu, baltu kuģu izskatā. Ja ir pret argumenti ar skaidrojumu (bez aprēķiniem, jo tam ir nepieciešami līdzekļi), tie netiek no eiro ieviesēju puses pieminēti, nerunājot nemaz par argumentāciju vai polemiku. Bet naudu finansējumam par eiro jautājumiem piešķir tie, kas ir par eiro ieviešanu. Man ir priekšlikums valdībai - piešķirt līdzekļus ne tikai eiro IEVIEŠANAS skaidrošanai (simtiem tūkstošu latu), bet arī eiro ieviešanas seku analīzei. Līdzekļus piešķirt augstskolām (piedāvāju trijām - Banku augstskolai, Latvijas Universitātei, Rīgas Ekonomikas augstskolai), kurās sagatavo finansistus. Lai augstskolas sagatavo seminārus un konferences par eiro ieviešanas izvērtējumu (nevis par eiro ieviešanu). Katra augstskola, kurai ir piešķirti līdzekļi, lai dod izvērtējumu par un pret. Ja pasniedzējiem, kas iesaistīti šai projektā, būs finansējums, būs arī reāls rezultāts. Studenti arī iesaistīsies ar prieku, jo varēs mācību procesā sniegt „taustāmu” labumu. Ja finanšu ministrija piesaistīs ekspertus no „malas”, tas būs politiski angažēts lēmums, jo, ja gadījumā kāds no pieaicinātajiem (neatkarīgajiem) ekspertiem dos pasūtītājam (valdībai) nelabvēlīgu lēmumu, nākamo reizi uz pasūtījumu cerības samazinās. Zinot mūsu valsts birokrātisko pieeju līdzekļu sadalē, prognozēju, ja gadījumā mans priekšlikums tiks uzklausīts, izrādīsies, ka, kamēr Finanšu ministrija pieņems lēmumu finansēt un Izglītības ministrija pieņems lēmumu šos līdzekļus akumulēt un izstrādāt normatīvos aktus līdzekļu sadalē, eiro jau būs ieviests. Tik tiešām ar lielu prieku izlasītu NEATKARĪGA eksperta vai ekspertu grupas analīzi par eiro ieviešanas aspektiem un prognozēm, nevis politizētu un pasūtītu vērtējumu par tēmu - eiro (obligātā) ieviešana. Pašam bija doma sagatavot tabulu, kurā atspoguļot iespējamos plusus un mīnusus, un tos izvērtēt un izanalizēt. Iesāku. Sapratu, ka tas nav vienas dienas darbs vienam cilvēkam. Tas ir kolektīvs darbs ilgākam laika periodam, kur jāapvieno gan tie, kas ir par, gan tie, kas ir pret, lai būtu izvērsts un pamatots vērtējums. Šo rakstu nosūtu arī finanšu ministram Vilka kungam un izglītības ministram Ķīļa kungam.

Vajag, Valdi, vajag! Televīzijas ekrānā jau demonstrē, kā izskatīsies Latvijas eiro monētas ar Mildu reversā, Latvijas Bankā latam jau nosvinētas bēres, ir laisti apgrozībā vienlatnieki ar zvaniem. Premjers Valdis Dombrovskis jau gara acīm skata 2014. gada 1. janvāri, kad latvju maciņos žvadzēs eirocenti, Vienotības birojā triumfāli paukšķēs šampanieša korķi un augsti Briseles eirokungi viņam spiedīs roku un sitīs uz pleca: «Gūt, gūt, Voldemār!» Cik skaisti! Bet vai kaut kas nav tā kā piemirsies? Kaut kas ir gan. Ir piemirsies pavaicāt tautai, vai tā maz grib, lai lats tiktu nomainīts ar eiro. Smalkajiem valdošās koalīcijas kungiem pat prātā nebija ienācis, ka vajadzētu rīkot tautas nobalsošanu par šo tēmu. Kad viņiem kāds bikli mēģināja uz to norādīt, viņi izlikās, ka nedzird, bet Dombrovskis ar ļoti gudru sejas izteiksmi skaidroja, ka Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par iestāšanos Eiropas Savienībā un tāpēc nobalsojuši arī par iestāšanos eirozonā. Bēda tikai, ka tie Latvijas Republikas pilsoņi, kas 2004. gada 20. septembrī bija aizgājuši balsot, nekādi nevar atminēties, ka tur būtu bijis jautājums arī par eiro. Jā, par Eiropas Savienību bija gan, bet par eiro nebija. Izrādās, ka līdzīgas atmiņas par tālo 2004. gadu ir ne tikai vienkāršiem pilsoņiem, bet arī Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kurš ir skaidri un nepārprotami sacījis: «Referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā tauta nebalsoja par eiro ieviešanu, tāpēc par to būtu jārīko referendums.» Kūtris atgādina, ka cilvēki savulaik gāja uz referendumu un balsoja par ideju pievienoties Eiropas Savienībai, nevis studēja juridiskās nianses, turklāt neviens tolaik neskaidroja, ka šāds solis nākotnē var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas. Tāpēc viņš ir pārliecināts, ka nevajag liegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem referendumā paust savu attieksmi par Latvijas pievienošanos eirozonai. Ja to teiktu kāds kašķīgs vecis piketā pie Ministru kabineta vai opozīcijas deputāts no tribīnes, tad Dombrovskis un viņa koalīcija varētu dzīt jokus, paliekot pie uzskata, ka paši gudrāki, taču Kūtris nav vis kurš katrs no ielas, bet Satversmes tiesas priekšsēdētājs – amatpersona, kas šajā valstī ir visaugstākā autoritāte konstitucionālo tiesību jautājumos