Viņš uzskata, ka līdz ar likumā noteikto valstspilsētas statusu Jelgavai vēsturiskā patiesība ir uzvarējusi. Gandrīz gada garumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Jelgavas apvienošanu ar tuvējiem novadiem, kas, pēc Rāviņa pausta, nozīmēja ceturtās lielākās pilsētas valstī likvidēšanu.
"Tas bija nopietns un grūts darbs gada garumā, argumentējot un pārliecinot ministriju un Saeimas deputātus, ka nav pieļaujama Jelgavas pievienošana novadiem," komentēja domes priekšsēdētājs, solot strādāt tālāk pie teritoriju ilgtermiņa attīstības, jo Latvijas spēks ir pašvaldībās un sadarbībā.
Likums nosaka, ka Jelgava reformas gaitā netiek apvienota ar blakus esošajiem novadiem, tā saglabā līdzšinējo pašvaldības administratīvo teritoriju, taču turpmāk Jelgava būs valstspilsēta. Taču Jelgavai civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā būs jāveido sadarbība ar jauno Jelgavas novada pašvaldību, kurā ietilps pašreizējais Jelgavas un Ozolnieku novads.
Jau ziņots, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka vakar Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais administratīvi teritoriālās reformas likums.
Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.