Reformas labumus aizvien neredz

"Nesadzirdējām neko vairāk par vispārējām frāzēm," pāris dienu pēc sarunas Jelgavā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem atzina Jelgavas novada domes vadītāja vietniece Ilze Vītola (LZS). Viņa vaicājusi, kurus pakalpojumus, īstenojot reformu, Jelgavas novada iedzīvotājiem turpmāk nodrošinās Jelgavas pilsēta un vai tos varēs saņemt ātrāk. "Pakalpojums ir mērāms lielums. Vai reformas rezultātā tas būs lētāks vai kāds to sniegs ātrāk? Piemēram, vai būvvaldes izziņas izsniegšanas termiņš būs īsāks? Atbildi nesaņēmām," sarunu ar nozares ministru raksturoja Vītola. 

"Tie ir jautājumi, kurus iedzīvotājs prasa mums. Ja saka, ka reforma uzlabos dzīvi, tad jāspēj izskaidrot, lai arī Vilces pagasta Ziedkalnes ciemā saprastu, kas mainīsies."

Vītola uzsvēra, ka, 2009. gadā īstenojot administratīvi teritoriālās reformas iepriekšējo posmu, Jelgavas novadu izveidoja, lai teritorija atbilstu likumā ierakstītajiem kritērijiem. Tie arī pašlaik tiekot izpildīti gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā, tāpēc būtiski ir sadzirdēt skaidrojumu, kāpēc novadu vēlreiz grib reformēt. 

Līdzīgi izteicās Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA), kurš norādīja, ka novadā iedzīvotāju skaits aug un ir par tūkstoti lielāks nekā VARAM sniegtajā prezentācijā. 

Kad Liepiņš jautājis, ar ko Ozolnieku novads atšķiras no Līvānu novada, ko nav plānots pievienot nevienam citam novadam, atbilde bijusi, ka Līvānu novadā ir laba vidusskola. "Arī Ozolnieku novadā ir vidusskola! Protams, tās darbības kritērijus gan var uzlabot. Taču Ozolnieku novada trūkumus tā pašreizējā formā tā arī nesadzirdējām. Arī arguments "vara tuvāk tautai" netiek uztverts kā nozīmīgs," kritiski izteicās Liepiņš.