Trešdien FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), un kurā izskatīja pašvaldības sagatavoto 2024.gada budžeta projektu un pārrunāja iespējamo valsts atbalstu pašvaldības finanšu situācijas risināšanai.
Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.
FM ir izvērtējusi pašvaldības iesniegto 2024.gada budžeta projektu, kurā paredzēts kopējais ieņēmumu apjoms 49,2 miljoni eiro, kopējais izdevumu apjoms 50,6 miljoni eiro un 1,3 miljonu eiro liels pamatbudžeta deficīts. Likums nosaka, ka budžetā ir jāparedz un jāpamato, kādi līdzekļi nepieciešami pašvaldībām to funkciju izpildei, nodrošinot, ka izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem.
Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. 2024.gadā pašvaldībām kārtējā gada budžeti ir jāpieņem līdz 21.februārim.
Vienlaikus FM gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalsta pasākumiem, kas nodrošinātu ilgtermiņa finanšu stabilitātes atjaunošanu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Ziņojumā tiek rosināts piešķirt pašvaldībai aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro uzņemto saistību izpildei, ja pašvaldība apstiprinās sabalansētu budžetu likumā noteiktajā kārtībā.
Ašeradens pēc komisijas sēdes skaidroja, ka pašvaldība jau ir paveikusi lielu darbu, budžeta projektā samazinot deficītu no aptuveni 20%, kas bija pirms Ziemassvētkiem, līdz nedaudz mazāk par 5%. Vēl ir jāatrod risinājums, kā budžeta izdevumus samazināt par aptuveni 2,27 miljoniem eiro.
Tāpat Rēzeknes pašvaldībai ir jāpārceļ savi konti uz Valsts kasi, jācentralizē grāmatvedība, jāveic vēl daudzi citi tehniski uzdevumi.
Ašeradens uzsvēra, ka pašvaldībai jāveic optimizācijas pasākumi, saglabājot ar likumu noteiktās funkcijas, bet brīvprātīgo funkciju pusē stabilizācijas komisija redz iespējas samazināt izdevumus, kas būs jāpaveic Rēzeknes domei, un pašvaldībai pašai jāizlemj, kur samazināt izdevumus. Tāpat Ašeradens atgādināja, ka saskaņā ar likumu pašvaldībai ir jāizveido sabalansēts bezdeficīta budžets.
Ja pašvaldība to izdarīs, tad FM rosinās valdībai piešķirt piecu miljonu eiro stabilizācijas aizdevumu. Ja valdība šo stabilizācijas kredītu atbalstīs, ar to būs iespējams segt pašvaldības iepriekšējās saistības, skaidroja finanšu ministrs. Līdz ar to finanšu situācija pašvaldībā tiks stabilizēta, pašvaldība spēs funkcionēt un pildīt savas saistības.
Gadījumā, ja pašvaldība netiks galā ar pienākumu izveidot bezdeficīta budžetu, tā būs jauna situācija un tai tiks meklēti citi risinājumi, teica Ašeradens.
Savukārt Stecs skaidroja, ka Rēzeknes pašvaldība optimizācijas pasākumus sāka jau pērn, kad FM tika iesniegts finanšu stabilizācijas pieteikums. Piemēram, tika atcelti vairāki sociālie pabalsti, veikts štatu samazinājums par 60 štata vietām, pārtraukts pašvaldības līdzfinansējums virknei nevalstisko organizāciju un veikti citi pasākumi. Stecs piebilda, ka izdevumu optimizācija tiks turpināta.
Likumā par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam Ministru kabinetam ir noteiktas tiesības lemt par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei šā likuma noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros.
Jau ziņots, ka 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no "Kopā Latvijai" kādu laiku centās panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.
Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.
Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.
Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.
Kopš 2023.gada maija, kad FM vērsa Rēzeknes uzmanību uz augstām uzņemtajām saistībām un noteica sagatavot rīcības plānu finanšu situācijas stabilizēšanai, bija kritiski svarīgi iegūt korektu finanšu informāciju, norāda VK. Revīzijā konstatēta gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritība ar budžeta grozījumiem, gan būtiski trūkumi Rēzeknes stabilizācijas plānā.
Vienlaikus VK pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka jau revīzijas laikā VK ir sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm - Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Informācijas apmaiņa noritējusi gan revīzijas laikā, gan turpinās šobrīd.