Gadījumā, ja Rēzeknes dome tiktu atlaista, pilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu tikt rīkotas kopā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām 2024.gada jūnija sākumā.
Šāds scenārijs tiek saistīts ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ierobežotajām tehniskajām iespējām kādu neplānotu vēlēšanu organizēšanā, līdz ar to pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu būt vieglāk sarīkot paralēli balsošanai par EP.
No vienas puses, tiek norādīts, ka lēmuma pieņemšanā par atlaišanu ļoti svarīgs varētu būt Valsts kontroles (VK) ziņojums, reizē vēl neesot zināms, vai VK pilnie secinājumi būtu pieejami pirms lēmuma pieņemšanas.
Lai atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam vēlēšanas varētu notikt jūnija sākumā, Saeimai lēmums par Rēzeknes domes atlaišanu būtu jāpieņem ne vēlāk kā ap ziemas beigām. Šāds grafiks būtu jāievēro, ja būs jāņem vērā šajā likumā noteiktais, ka domes vēlēšanas CVK izsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu Saeima ar likumu var atlaist domi, ja dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus.
Likumprojektu par domes atlaišanu Saeimā var iesniegt Ministru kabinets arī pēc savas iniciatīvas.
Kā ziņots, jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) 21.septembrī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vērtējot Rēzeknes domes priekšsēdētāja un domes pārkāpumus budžeta plānošanā, izskatīs arī iespēju atlaist visu Rēzeknes domi, ne tikai tās priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai").
Lēmums par Rēzeknes domi vai Bartaševiču tikšot pieņems līdz gada beigām. Bērziņas ieskatā, novembris esot beidzamais laiks, kad šis lēmums būtu jāpieņem.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) patlaban vērtē Rēzeknes pašvaldības sniegto informāciju iespējamai finanšu stabilizācijas sākšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.
FM skaidroja, ka 2023.gada 11.septembrī Rēzeknes pašvaldībai tika uzdots iesniegt precizētu un papildinātu finanšu stabilizācijas pieteikumu, lai varētu detalizēti izvērtēt pamatojumu stabilizācijas sākšanai. Informācija saņemta otrdien, 19.septembrī, un patlaban tiek vērtēta.
Vienlaikus ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis minēja, ka iesniegtajā informācijā Rēzekne ir nepārprotami apliecinājusi, ka 2023.gada budžeta plānā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums atlīdzību izmaksai. Ministrijas ieskatā, tas ir rupjš finanšu vadības, kā arī regulējuma pārkāpums.
Tāpat Jarockis pauda, ka trūkstošais finansējuma apmērs bez valsts budžeta transfertiem atlīdzību izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm ir 2,1 miljons eiro.