Pašvaldības vadītāja Līga Stendze vēl nav zaudējusi cerību, ka naudu izdosies atgūt, tajā pat laikā uzskata, ka nav godīgi, ja pašvaldības nevar saņemt valsts garantēto atlīdzību. Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa otrdien nolēma uzsākt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrotu.
Rušinoties puķu dobē, pie Rucavas novada domes ēkas sastopu divas kundzes. Anna un Velta savā starpā joko, ka ar ūdeni uz Nīcu neaizbrauksi. Lai izņemtu skaidru naudu no bankomāta, braucot ar autobusu, jātērē puse dienas, bet benzīns dārgs. Veltas kundzei nav arī mašīnas. Līdzko rucavniece Velta bija apguvusi prasmes, rīkoties ar bankomātu, tā sākušās peripetijas ar Latvijas Krājbanku. Savas prasmes viņa tā arī nav pilnveidojusi, jo Rucavā tas bija vienīgais bankomāts. Kad parādīsies kāds cits, pagaidām skaidrības vēl neesot, stāsta Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze.
Latvijas Krājbankā glabājās 60% no visiem pašvaldības līdzekļiem. Rucavas novada dome sūtījusi vēstules Saeimai, Ministru kabinetam, Valsts prezidentam, saņēmusi arī atbildi no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas par to, ka Noguldījumu garantiju likums neparedz izmaksāt garantēto atlīdzību pašvaldībām. Līga Stendze uzskata, ka tas nav taisnīgi. Viņa spriež, ka visiem kreditoriem naudas nepietiks.
Situācija ar Latvijas Krājbanku līdz bankrotam nevienu rucavnieku nav novedusi un pašvaldības darbs turpinās, uz vēlāku laiku atlikti vairāki pirkumi, iedzīvotāji nesaņem plānotās nodokļu atlaides un pašvaldības darbiniekiem nācies atteikties no dalības dažādos semināros. Kā zināms, Latvijas Krājbankas darbību apturēja pagājušā gada novembrī, kad bankā konstatēja līdzekļu iztrūkumu.