Svinīgais atklāšanas pasākums sāksies plkst. 11.00, un plānots, ka ap plkst. 12.00 jaunais apvedceļš jau būs atvērts satiksmei un pieejams ceļa lietotājiem.
Jaunais Bauskas šosejas maršruts un bijušās šosejas posms
Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.
Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.
Ātrgaitas autoceļš – kas jāņem vērā
Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:
- pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
- velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
- aizliegts braukt atpakaļgaitā;
- aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.
Vēršam uzmanību, ka apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.
Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.
Infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošības prasībām, velosipēdistiem un gājējiem ir aizliegts pārvietoties pa to ceļa daļu, kas apzīmēta ar ceļazīmi nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”. Lai nodrošinātu mikromobilitātes iespējas Pierīgas iedzīvotājiem, posmos, kur Ķekavas apvedceļš iet cauri pilsētvidei, gar paralēlajiem ceļiem ir paredzēta gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Pie Katlakalna ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu tilts, kas šķērso jauno apvedceļu. Gājēju tilta uzbrauktuve ir veidota lauztas līnijas formā, lai cilvēkiem ratiņkrēslos, arī velobraucējiem un citiem būtu ērtāk un drošāk uzbraukt augšā, radot iespēju apstāties un neslīdēt atpakaļ.
Lai nokļūtu no Rīgas uz Ķekavu, velosipēdisti un gājēji var izmantot maršrutu pa Rīgas ielām, tālāk pa velosipēdistu un gājēju infrastruktūru Valdlaučos un pa jaunizbūvēto mikromobilitātes infrastruktūru. Pierīgas iedzīvotājiem arī ir iespēja ar kājām vai velosipēdu nokļūt līdz veikalam A7 (sk. maršrutu shēmu). Perspektīvā pēc 2025. gada tiks izbūvēta arī infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem no veikala A7 līdz Rīgas robežai.
Satiksmes drošība un labiekārtojumi
Ķekavas apvedceļa trasē uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņi, 40 km metāla un 4 km betona drošības barjeru. 7,5 km ir uzstādīti prettroķšņu risinājumi – sienas un grunts vaļņi. Ierīkoti arī 27 km dzīvnieku žoga.
Ķekavas apvedceļa trasi būs iespējams uzraudzīt diennakts režīmā, pateicoties vairāk nekā 20 videonovērošanas kamerām, divām meteostacijām, sensoriem, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēmai.
Apvedceļa būvdarbos ir izmantoti inovatīvi materiāli un tehnoloģijas. Piemēram, ir pielietotas caurtekas, ūdensvadi un apgaismes stabi, kas ir ražoti no stikla šķiedras materiāla, tiltu apmaļu ražošanas procesā izmantotas pārstrādātas PET pudeles, prettrokšņu sienās tiks izmantots kokšķiedras skaņas absorbents, kas izgatavots no koku šķiedras.
Ķekavas apvedceļa apzaļumošanai ir iestādītas 144 dažādu šķirņu priedes, 195 bērzi. 140 pīlādži, 50 liepas, 21 ozols un vairāk nekā 1000 dažādu šķirņu krūmu.
Projekta vēsture
Ķekavas apvedceļa izbūve ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc “projektēt–būvēt–finansēt–uzturēt” modeļa (angl. Design, Build, Finance and Maintain Model (DBFM)). Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Projekta priekšizpēte tika sākta vēl 2006. gadā, 2009. gadā Latvijā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, savukārt 2014. gadā sākta zemju atsavināšana apvedceļa būvniecībai.
2016. gada 10. martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 “Par valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu”.
Publiskās un privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018. gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējo tehnisko un finanšu piedāvājumu. Sākotnējo piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, kuri arī tika uzaicināti piedalīties sarunās ar pasūtītāju, lai pilnveidotu piedāvājumu, vienlaikus uzturot spēkā tā atbilstību Iepirkuma atlases nolikuma prasībām. Pēc sarunām pretendenti sagatavoja labākos un galīgos piedāvājumus.
Kritērijs ar lielāko īpatsvaru, pēc kura tika vērtēti iesniegtie piedāvājumi, bija cena. Tas veidoja 80 % no novērtējuma īpatsvara, savukārt 20 % veidoja atbilstība dažādiem papildu kritērijiem, piemēram, būvdarbu veikšanas ilgums, satiksmes organizēšana būvdarbu laikā, ikdienas uzturēšanas darbu organizēšana, kvalitātes un risku vadība un citi.
No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, Kekava ABT izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80 % no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē. Kā dažus no piemēriem var minēt Spānijā īstenoto ātrgaitas autoceļu starp Gerediagas un Elorrio pilsētām Spānijas ziemeļos (īstenots pēc tāda paša modeļa kā Ķekavas apvedceļš), autoceļu A150 Ecalles–Alix.
2020. gada 11. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, tādējādi piešķirot nepieciešamo finansējumu.
2021. gada 8. jūlijā arī tika saņemts atkārtots EUROSTAT viedoklis, kas apliecina, ka PPP līgums atbilst ārpusbilances uzskaitei no Latvijas Republikas valsts kopējo saistību viedokļa saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS 2010).
PPP līgumu par apvedceļa būvniecību 2021. gada 16. jūlijā parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un valdes loceklis Gundars Kains, un akciju sabiedrības Kekava ABT valdes locekļi – Armands Sviķis un Juris Frīdmanis. Parakstīšanas pasākumā piedalījās arī AS Kekava ABT valdes priekšsēdētājs, TIIC partneris Hugo Espinheira Silveira, kā arī Nordic Investment bank (NIB) prezidents Andrē Kūsveks un Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāve Marina Ismaila. Publiskais partneris šajā projektā ir Latvijas Republika, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un projekta īstenošanas laikā – VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).
Izmaksas
Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas u.c), ir ~ 1,23 milj. eiro (bez PVN). Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) 1 joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007. gadā bija ~ 1,25 milj. eiro (bez PVN).
Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250 132 500 eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei. Katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).
Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksāja neko. Visus ieguldījumus veica privātais partneris. Kad būvniecība pilnā apmērā tika pabeigta, tās kvalitāte tika atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra kļuva pieejama sabiedrībai lietošanai, valstij iestājās pienākums sākt atmaksāt privātajam partnerim ieguldījumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c. PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt privātais partneris PPP līguma darbības laikā. Pieejamības maksājums var tikt samazināts gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nav pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, t.i., par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nav pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no trešo personu puses (piemēram, autoavārija).
Projekta izmaksās ir jāiekļauj arī zemju atsavināšana. Uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 ha platībā, tai skaitā:
- mežu zemes: 56 vienības (26 %);
- lauksaimniecības zemes: 56 vienības (26 %);
- apbūves zemes: 48 vienības (22 %);
- ražošanas teritorijas: 19 vienības (9 %);
- zeme zem ceļiem: 39 vienības (18 %);
Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas: 4,6 milj. eiro.
Partnerības līguma periods
Kopējais partnerības līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem būvniecības periods ir ne vairāk kā trīs gadi (projektēšana un būvniecība). Savukārt pieejamības periods, kura laikā privātais partneris pilnā apmērā nodrošina izbūvētā ceļa ikdienas uzturēšanu un ceļa seguma atjaunošanu, ir ne vairāk kā 20 gadi.
Ķekavas apvedceļa gadījumā Privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk., brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.