Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Savu novadu, Latgales un Latvijas patrioti

Viņi – stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu? Rakstu ciklā Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis atklāsim gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus, vērtības, meklēsim problēmām iespējamos risinājumus. 

Caur šiem cilvēkstāstiem atklāsim iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri un rietumnieciskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis  – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

Bez lauksaimniecības nekā

Pamats visai ekonomikai ir lauksaimniecība, ja nebūs lauksaimniecības, nebūs nekā, pauž individuālā komersanta Izidori īpašnieks, lauksaimniecības inženierzinātņu doktors Valdis Zujs.

"Saimnīkojom Rēzeknis nūvoda Pušys pogostā graudkūpeibys nūzarē jau 14 godus. I ir tai, ka, ja ir vīns slykts gods, tod nōkamī treis četri godi nu tōs krizis jōlīn ōrā," skanīgā latgaliešu valodā teic Latgales lepnais zemnieks.

Viņš atminas deviņdesmitos gadus, kad daudzi iegādājās zemi, cēla mājas, lai apsaimniekotu zemi. Arī V. Zuja mātes ideja bija izveidot naturālo saimniecību un ar to pelnīt ģimenei iztiku, taču realitāte izrādījās skarbāka.

"Dzeivoj tī, kas privatizēja kolhozus, ryupneicys, a naturalū saimnīceibu saiminīki izškeida voi vēļ turīs. Pylns Preiļu nūvods ar naturalajom saimnīceibom. Eisteneibā ari Pūlejā zynomā mārā ir naturalōs saimnīceibys. Deļ kō tagad vysi protestej? Deļ tō, ka tys naturalais cīš dōrgi izmoksoj. Bet jesli jō nav, nav vajadzeiga ni Latgale, ni Pūleja... nikas. Kaidam par tū ir jōmoksoj, i tōs ir školys, tōs ir slimneicys, tī ir veikali..."

Pēc viņa paustā – ja cilvēks grib, var paveikt un sasniegt daudz neatkarīgi no tā, kurā vietā dzīvo, jautājums ir tikai viens – vai tu meklē iespējas, kā varēt, vai arī ieganstus, kāpēc nevarēt.

"Dareit var na tikai lauksaimnīceibā. Spylgts pīmārs ir munys mōsys dāls. Jis ražoj datorspēlis, braukoj pa vysu pasauli i strōdoj nu jebkurys pasaulis vītys. Var tok dzeivōt laukūs i byut lobs muzykants voi keramikis, voi grōmotveds. Mes naasom nikaidā pabārna lūmā, bet tys ir īpūtāts sabīdreibā. Vot mes te taidi pabārni, tagad vysi myusim vysu dūdit, ir pīradynōti, lai jūs barōtu. Nav myusus jōbaroj. Ir precizi jōsadola prioritatis i jōdora tys, kas pateik," uzsver V. Zujs. Runājot par Latgales stiprāko pusi, viņš pauž, ka tas ir cilvēks, un saka: "Naīgrimt tymā stereotipā, ka navaru, nazynu, nagrybu. Ir jōvar, jōgryb, jōzyna, pošam vyss ir jōdora. Tod arī Latgale byus stypra."

Spēcīgi uzņēmēji

"Ar ko Latgale īpaša? Gribētu uzsvērt divas lietas – politiskā nostāja un ekonomiskā puse. Ja runā par politisko, tad tīri vēsturiski Latgalē dzimtbūšanu atcēla visvēlāk, salīdzinot ar pārējo Latviju, bet pastāvēja pārvietošanās ierobežojumi, līdz ar to arī tādai brīvai darbaspēka kustībai Latgalē starts tika dots vēlāk. Tīri politiski Latgale kopumā, pēc manām domām, bijusi daudz tiešāka savos teritoriālajos jautājumos. Arī atceroties pēcneatkarības atgūšanas referendumus, kongresu, daudzus izvilka tieši Latgale," teic a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, atgādinot – kultūra un izglītība nav nošķiramas, attiecīgi – jo ilgāk mēs saglabājam savu stabilo nostāju attiecībā uz kultūras vērtībām, jo lielāka priekšrocība mums ir arī izglītības jomā.

Runājot par ekonomiku, viņš atgādina Latgales lielo attālumu no, piemēram, ostām, kas būtiski apgrūtina reģiona uzņēmumu ikdienu, taču uzsver – Latgalē darbojas vadošie uzņēmumi valstī savās nozarēs. "Te ir daudz piena ražotāju, kas savā jomā ir pirmajā desmitniekā Latvijā. Mums ir arī augsto tehnoloģiju uzņēmumi tepat Līvānos, kas ir galvas tiesu pārāki savā profilā nekā līdzīgi citviet Latvijā. Tāpat Latgalē bāzēts viens no lielākajiem graudu sēklu ražotājiem ZS Kotiņi Balvu pusē, graudu audzētājs Krāslavas novadā utt. Uzskatu, ka tas ir milzīgs ekonomiskais spēks un tas parāda reģiona tālākās attīstības iespējas," pauž J. Šņepsts.

Stiprā pleca sajūta

Latgalē vienmēr ir stiprā pleca sajūta, te cilvēki dzīvo draudzīgi, teic Ludzas pensionāru biedrības Līdzdalībai nav vecuma vadītāja Vera Putāne un dalībnieces Antoņina Tutina un Vija Semuča.

"Kāpēc man ir svarīgi būt Ludzā? Tāpēc ka es te ieprecējos, te dzima bērni un gāja skolā, te darbs. Ludza kļuva man kā dzimtā vieta. Kad aizgāju pensijā, vispirms sāku iet baznīcā un iesaistījos Rožukroņa pulciņā, pēc tam biedrībā Līdzdalībai nav vecuma – kļuvu par tās vadītāju. Ko mēs darām? Darinām rokdarbus, vingrojam un radām kulinārijas šedevrus. Katru gadu braucam ekskursijās. Viesojoties citos novados, mudinām noteikti braukt uz Ludzu, jo te ir, ko redzēt, te dzīvo viesmīlīgi cilvēki," pauž V. Putāne.

Savukārt A. Tutina teic: "Esmu par Latgales cilvēkiem, viņi vienmēr būs tie, kas atbalstīs, un, kā es saku, ja man būs kāda problēma, zinu – kāds būs klāt. Latgaliešu valoda ir vienojoša ģimenē, bet ne visā Latgalē. Tepat Ludzā ar vīru runāšu latgaliski, bet kaimiņiene Ļuda sapratīs, ja runāšu latviešu valodā, un pati atbildēs latviešu vai krievu valodā. Mums nav nekādu problēmu sadzīvot visiem kopā un draudzīgi."

Arī V. Semuča Ludzā savulaik ir iepriecējusies: "Esmu dzimusi Vidzemē, Tūjā, augu un mācījos Rīgā, bet atbraucu uz Ludzu vīram līdzi, kurš ilgus gadus vadīja Ludzas slimnīcu un kur es strādāju par zobārsti. Toreiz nesapratu latgaliešu valodu, tikai atsevišķus vārdus, bet tos, kurus nezināju, jautāju pacientiem un pierakstīju to nozīmi. Interesanti, ka vecāka gadagājuma cilvēki nesaprata mani, lai gan runāju latviešu valodā. Bet bija jāstrādā un jāsaprotas. Ludzā ir labi."

Pierasta lieta – būt pierobežniekam

Vaicājām Latgales cilvēkiem, cik stipra un droša ir Latvijas un Eiropas Savienības ārējā robeža, kas ir pierobežas lielākie izaicinājumi, problēmas, apdraudējumi un kas Latvijas pierobežā un Latgalē ir iedzīvotāju spēka un atbalsta avoti. Aptaujāto domas par Latvijas ārējās robežas drošību dalās – kamēr vieni uzskata, ka robeža noteikti ir jāstiprina ne tikai ar žogu, bet arī ar tehniku un karavīriem, citi domā, ka šobrīd robeža ir drošāka, nekā bija pirms gadiem pieciem.

Kāds aptaujas dalībnieks uzskata, ka robeža ir trausla un nedroša. Žogs un citi veidojumi ir tikai naudas tērēšana, jo militāra konflikta gadījumā tam nebūs nekādas nozīmes

Robežas stipruma un drošuma avots ir paši iedzīvotāji, to klātesamība un noskaņojums, saka cits aptaujas dalībnieks un piebilst – šajā ziņā ir svarīgi veicināt ekonomisko aktivitāti pierobežā, neļaut aizplūst cilvēkiem, attiecīgi nepieciešami valsts ieguldījumi ne tikai aizsardzībā, bet arī ekonomikā, infrastruktūrā (mājokļi, ceļi, dzelzceļš) un izglītībā.

"Visu mūžu dzīvoju pierobežā, tāpēc ikdienā par to nedomāju. Tā ir pierasta lieta – būt pierobežniekam. Formāli raugoties, domāju, ka mūsu ārējā robeža ir tādā pašā vai labākā līmenī nekā citu valstu ārējās robežas. Emocionāli raugoties, mēs esam stipri, jo apzināmies draudus, ko var sagādāt mūsu lielais kaimiņš," bilst cits Latgales iedzīvotājs.

Bezdarbs un agresorvalsts faktors

Atbildot uz jautājumu par pierobežas lielākajiem izaicinājumiem un apdraudējumiem, aptaujātie uzsvēra, ka lielākais risks ir cilvēku trūkums pierobežā, infrastruktūras lēnā attīstība, bezdarbs, agresorvalsts tuvums.

"Izaicinājums ir investīciju trūkums, kas rada darbvietu trūkumu. Kopumā valstij nav stratēģijas, kā šo reģionu attīstīt. Apmeklējot šīs vietas, mēs redzam stiprus un patriotiskus ļaudis, kuriem sāk nolaisties rokas, jo viņi ir palikuši vieni paši. Ir jādod cerība šiem cilvēkiem uz to, ka arī pierobežā ir nākotne, šī cerība ir jāpierāda ar darbiem – nekavējoties," pauž kāds aptaujātais.

Savukārt cits uzrunātais uzsver, ka lielākais pierobežas drauds ir sarūkošais iedzīvotāju skaits un joprojām iespējamā Krievijas masu informācijas līdzekļu klātbūtne daudzu iedzīvotāju ikdienā, kā arī iedzīvotāju novecošanās un jaunatnes aizplūšana labāk nodrošinātas dzīves meklējumos.

"Valsts politika veicina pierobežas lauku iztukšošanos, precīzāk, neveicina apdzīvotību, darba un izglītības iespējas. Tukša pierobežas zona – labvēlīga vide robežpārkāpējiem un drauds valsts drošībai," akcentē viens no aptaujas dalībniekiem.

Spēks ticībā Dievam

Savukārt, runājot par Latgales cilvēku spēka avotu, vairākums aptaujāto uzvēra, ka tā ir ticība Dievam, cilvēku lokālpatriotisms, ģimene, kopienas (NVO sektors), kultūrvērtības. Tāpat aptaujātie runā par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi, tai skaitā tradīciju pārmantojamību, to kopšanu. Liela uzticēšanās pausta robežsargiem, zemessargiem, Latvijas armijai.

"Spēka avots ir latgaliskums, ticība savai valstij un mīlestība pret savu zemi un tautu," saka viens no aptaujas dalībniekiem.

"Latgales cilvēki ir ļoti sīksti un ļoti, ļoti patriotiski. Latgalē daudzas lietas ir daudz sakārtotākas, un man vienā otrā Latvijas reģionā teic, ka viņi ar skaudību skatās uz Latgali. Mums visiem jākļūst (un tas ir ne tikai Latgales, bet visas Latvijas cilvēku stāsts) pārliecinātākiem par sevi. Mēs visu laiku sakām – nu ko tad mēs, ko tad es... tas tāds kautrīgums. Mēs palaižam garām daudzas iespējas tikai tāpēc, ka mēs neesam tik pārliecināti, kā viens otrs no mūsu kaimiņiem. Tas kavē gan mūsu uzņēmējdarbību, gan mūsu ekonomikas attīstību," norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Latgales īpašās vērtības – bērnus mīloši skolotāji, lielā daudzveidība un augstskolas 

"Es dalīšos savos iespaidos par Latgali. Tā pirmā lieta, kas Latgalē ir acīmredzama no pirmā acu uzmetiena, – šeit ir ļoti izglītoti, motivēti, inteliģenti, bērnus mīloši skolotāji skolās. Tas, ko dara skolotāji ar saviem jauniešiem, tas tiešām ir apbrīnas vērts, jo tās pieredzes, ko mēs redzējām visos Latgales novados, bija ļoti iespaidīgas. Bet ir arī vājā puse – šie brīnišķīgie, izcilie jaunieši aiziet studēt uz Rīgu vai aizbrauc uz kādu no Eiropas augstskolām, un tad ir jautājums, cik no viņiem atgriežas Latgalē. Otra stiprā puse – Latgales lielā daudzveidība. Bieži vien politiķi un arī mediju pārstāvji runā par Latgali kā par ļoti viendabīgu reģionu. Tas nebūt tā nav. Latgale ir ļoti dažāda, un tas arī ir liels potenciāls, piemēram, nostiprinot tās spēcīgākās vietas – pilsētas, novadus. Tos varētu veidot par tādiem centrbēdzes punktiem, kur radošie jaunieši, uzņēmīgie cilvēki varētu darboties un radīt pievienoto vērtību gan intelektuāli, gan arī materiāli. Un vēl es domāju, ka ļoti liels potenciāls ir abām Latgales augstskolām – Daugavpils Universitātei un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai. Šīm augstskolām ir jākļūst par Latgales kultūras un radošuma centriem, kur kūsā arī pilsētu un novadu dzīve, nevis saliņām pašām par sevi." stāsta politoloģe, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) pētniece Žaneta Ozoliņa.

ROBEŽNIEKI – Latgales stiprie ļaudis ir rakstu sērija par novada iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, iespējām, izaicinājumiem un dvēseliskā spēka smelšanās avotiem

Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības projektā piedalās mediji: Diena, Vietējā Latgales Avīze, Latgales Laiks, Ezerzeme, Vaduguns, Ludzas Zeme, Rēzeknes Vēstis, radio Alise, Grani.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas