ST norāda, ka domē uzsver, ka likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir iejaucies tās likumā "Par pašvaldībām" noteiktajās autonomajās funkcijās - gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu.
Pieteikumā tikušas citētas ST atziņas un juridiskajā zinātnē paustie viedokļi par pašvaldības principa saturu un autonomo funkciju izpildi, kā arī pausts vispārīgs viedoklis, ka lemšana par padomju un nacistisko režīmu slavinošiem objektiem, kuri atrodas pašvaldības parkos, skvēros, uz ielām, esot pašvaldības autonomā funkcija.
Tomēr ST atzīmē, ka pieteikumā nav pamatots, kāpēc jautājums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu skar pašvaldības autonomās funkcijas - gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu - izpildi.
Tāpat pieteikumā bijusi pausta nostāja, ka apstrīdētās normas liedzot domei lemt par tās finanšu resursu izlietojumu. Likumdevējam, uzdodot pašvaldībai jaunu uzdevumu, esot jāparedz atbilstošs finansējums šā uzdevuma izpildei. Tas neesot darīts, un arī tāpēc esot aizskarts pašvaldības princips.
Kā izriet no likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 8.panta pirmās daļas, šā likuma 4.pantā minēto objektu demontāžu finansē vienādā apmērā valsts un pašvaldība. Taču pašvaldības pienākums finansiāli iesaistīties šo objektu demontāžā ir pakārtots 8.panta otrajā daļā noteiktajam, proti, ka šā likuma 4.pantā minēto objektu demontāžu primāri finansē no šim mērķim fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir, skaidro ST.
ST skatījumā, tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka visu pirms finansējums padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžai rodams no šim mērķim fizisko un juridisko personu saziedotajiem finanšu līdzekļiem. Pēc šo ziedojumu izlietošanas minēto objektu demontāžas finansēšanā vienādā apmērā iesaistās pašvaldība un valsts, proti, tikai tādā gadījumā, ja ar saziedotajiem līdzekļiem nav pietiekami, valstij un pašvaldībai ar saviem līdzekļiem jāfinansē atlikusī darbu veikšanai nepieciešamā daļa.
Pieteikumā norādīts, ka Daugavpilī nebūs iespējams piesaistīt privātpersonu naudas līdzekļus, kas nepieciešami Daugavpilī esošo objektu demontāžai. Taču pieteikumā nav ietverts pamatojums šādam apgalvojumam, kā arī nav sniegti argumenti, vai tā būtu veikusi darbības šādu līdzekļu piesaistei, atzīmē ST. Tātad pieteikumā nav pamatots, kāpēc likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība attiecībā uz objektu demontāžas finansēšanu rada domes tiesību aizskārumu.
Ņemot vērā minēto, pieteikums neatbilst ST likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkta un 19.panta pirmās daļas prasībām, konstatējusi tiesa.
Lēmums nav pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) jūlijā iesniedza pieteikumu ST, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei.
Daugavpils pašvaldības ieskatā likuma 4.panta otrā daļa, 5.panta otrā un piektā daļa, kā arī 8.panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam.
Pašvaldībā apgalvo, ka, uzdodot pašvaldībai demontēt Ministru kabineta konkrēti noteiktus objektus, valsts iejaucas pašvaldības autonomajā funkcijā "gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu", kas paredzēta likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā.
Daugavpils pašvaldība atbilstoši savai autonomajai funkcijai gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu īstenošanā jau esot veikusi to padomju laikā uzstādīto pieminekļu, kam nav mākslinieciskas vērtības un kas atspoguļo padomju laiku ideoloģiju, demontāžu atbilstoši tās 1992.gada 3.septembra lēmumam "Par padomju laikā uzstādīto pieminekļu un uzskatāmās aģitācijas demontāžu Daugavpils pilsētās teritorijā".
Daugavpils domes ieskatā citi Daugavpilī esošie objekti, kuri ir labā tehniskā stāvoklī un kuri laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir kopti un viens no objektiem pat ir atjaunots, neslavina padomju režīmu, bet ir veltīti karā kritušo piemiņai.
Kā vēl vienu argumentu pašvaldībā min to, ka vietvarai likumprojekta pieņemšanas gaitā nebija paredzētas tiesības piedalīties ne lēmuma pieņemšanā, ne arī tika nodrošinātas tiesības tikt uzklausītai.
Daugavpils domē uzskata, ka likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 8.panta pirmā daļa ir tiešā un skaidrā pretrunā gan pašvaldības principam, kas ietver pašvaldības finanšu autonomiju, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta pirmajai un otrajai daļai.
Likumdevējam atbilstoši pašvaldības principam un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, uzdodot pašvaldībai uzdevumu demontēt objektus, bija jānodrošina arī atbilstošs finansējums, savukārt likumdevējs ir tieši pretēji uzdevis veikt šo pienākumu pašvaldībai daļēji, līdz 50% apmērā, no pašvaldības līdzekļiem, uzskata pašvaldībā.
Finansējums, kas nepieciešams Ministru kabineta noteiktu abu objektu demontāžai Daugavpilī, ir ievērojams un nav paredzēts pašvaldības budžetā, skaidro pašvaldībā.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
ši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.