Aģentūrai LETA Krauklis atzina, ka viņa dzīvesvietā otrdien notikušas procesuālas darbības, izņemts dators un mobilais tālrunis.
Viņš kategoriski noliedz, ka viņš personīgi vai pašvaldība būtu organizējusi ražošanas telpu būvēšanu kādam konkrētam uzņēmumam vai piesavinājušies ES finansējumu. Komentējot pārmetumus, Krauklis vērtēja, ka savulaik obligātais nosacījums ES struktūrfondu finansētu projektu īstenošanā tagad esot tapis par noziegumu.
Pēc politiķa vārdiem, iepriekšējā plānošanas periodā, lai īstenotu projektus teritoriju revitalizācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai, pašvaldībai bija obligāts nosacījums pirms projekta pieteikšanas atrast uzņēmēju un noslēgt ar viņu nodoma protokolu, ka uzņēmējam būs vajadzīgas ražošanas telpas. Ja šādas vienošanās nebija, tad nekāda ēku būvniecība nebija iespējama. Turklāt jaunuzbūvētās telpas bija jāizsola un izsolē drīkstēja piedalīties jebkurš uzņēmums, kam par tām bija interese ne tikai tas uzņēmums, kas bija parakstījis nodoma protokolu. Šajā programmā valstī palika pāri neapgūta nauda, tādēļ izsludināja papildu pieteikšanos, taču jau ar citiem nosacījumiem, proti, drīkst būvēt ēkas, nezinot vai tās kādam uzņēmējam būs vai nebūs nepieciešamas, pauda bijušais mērs.
Krauklis atminējās, ka par ražošanas teritoriju pirms tās būvniecības interesējušies trīs līdz četri uzņēmēji, taču projekta īstenošana nav bijusi viegla, jo sākusies Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, kāpušas kredītu procentlikmes un šogad interese par ražošanas ēku praktiski bija zudusi. Tikai trešajā izsolē pieteikusies personu apvienība "MM", kurā ietilpst SIA "Mūrbūdu sidra darītava" un SIA "Mežābols" un kuru pašvaldība ir atzinusi par izsoles uzvarētāju.
"Kopš neesmu pašvaldības vadītājs, man nav informācijas par šo projektu, šķiet, ka ēkas joprojām nav nodotas ekspluatācijā, jo ir kādas problēmas ar būvnieku," piebilda Krauklis.
Krauklis uzskata, ka Valkas gadījums ir līdzīgs Valmieras novada gadījumam, kur arī pašvaldība un amatpersonas tiek vainotas par līdzīgiem pārkāpumiem. "Tikai tiesas ceļā pēc daudziem gadiem droši vien būs iespēja noskaidrot, kam ir taisnība, taču pašvaldības darbinieku reputācijai ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums," piebilda eksmērs.
Kā vēstīts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar EPPO 7.novembrī veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas un nopratināšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā.
Kriminālprocesuālās darbības veiktas aizdomās par iespējamu vismaz 776 000 eiro izkrāpšanu.
27.februārī EPPO sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB kriminālprocesā izmeklē iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu lielā apmērā.
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka divas esošās un viena bijusī Valkas novada pašvaldības amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopā ar kāda uzņēmuma pārstāvi veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldības projekta īstenošanai prettiesiski iegūtu vismaz 744 000 eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma un 32 000 eiro no Latvijas valsts budžeta dotācijas. Projekts saistīts ar ražošanas ēkas un ar to saistītās infrastruktūras izveidi.
Izmeklētājiem ir aizdomas, ka attiecīgā infrastruktūra varētu būt būvēta konkrēta uzņēmuma interesēs, pārkāpjot projekta īstenošanas nosacījumus.
Patlaban četrām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai personai šajā kriminālprocesā nav piemēroti drošības līdzekļi.
Valkas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Viesturs Zariņš (JV/LZS) aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB šodien pašvaldībā un citos objektos ir veicis procesuālas darbības. Viņam šajā procesā esot liecinieka statuss. Ņemot vērā, ka viņš esot parakstījis dokumentu par informācijas neizpaušanu, plašāku informāciju viņš neesot tiesīgs sniegt.
Visticamāk, KNAB izmeklēšanu veic par projektu, kas paredz ražošanas teritorijas izveidi Ērģemes pagastā, īpašumā "Spundenieki". Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, projekts sākts, "lai veicinātu jaunu uzņēmumu izveidošanos un/vai esošo uzņēmumu paplašināšanos".
Projekta kopējās izmaksas pašvaldībā pieejamajos dokumentos norādītas 1,37 miljoni eiro, tajā skaitā ERAF finansējums tika plānots 744 480 eiro apmērā, valsts budžeta dotācija - 31 647 eiro, bet Valkas novada pašvaldības līdzfinansējums - 164 972 eiro.
Līdzīga lieta pēc EPPO iniciatīvas šogad tika sākta par Eiropas naudas apguves projektu Valmieras industriālajā teritorijā.
Gan Valkas, gan Valmieras gadījumos runa, visticamāk, ir par Eiropas Reģionālās attīstības fonda apguves intensitāti. Proti, ja pašvaldība izveido ražotni un tad meklē tai īrnieku, no ES fondiem var saņemt līdz pat 85% finansējuma, savukārt par ražotnes izveidi jau iepriekš zināmam uzņēmumam no fonda iespējams saņemt gandrīz uz pusi mazāku finansējumu.