Velo maršruta garums Latvijas teritorijā būs aptuveni 582 kilometri. Latvijas projekta nacionālais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija.
Paredzēts, ka lielākā daļa finansējuma tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fondiem nākamajā līdzekļu plānošanas periodā un projekts pilnībā tiks pabeigts līdz 2020.gadam.
Kā atzīmēja klātesošo pašvaldību pārstāvji, kuri iesaistīti projektā, šāds veloceliņš būs liels pienesums gan tūristu piesaistes ziņā, gan uzņēmējdarbības attīstībā. Eiropas Parlamenta pētījumā aprēķināts, ka šāds veloceliņš, kas kopumā būs vairākus tūkstošus kilometrus garš un sāksies ziemeļos pie Krievijas-Somijas robežas un beigsies pie Melnās jūras, gadā varētu nodrošināt kopumā 355 miljonus eiro (248,5 miljonus latu).
Projekta idejas autors un atbalstītājs Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Krāmers norāda, ka šāds veloceliņš kalpos ne tikai vēsturiskā mantojuma izzināšanai, bet arī būs ekonomisks pienesums katras valsts attīstībā un varētu piesaistīt citu valstu ceļotāju interesi tādiem reģioniem, uz kuriem parastie atpūtas tūristi nekad nedotos, piemēram, Somijas klusākajiem nostūriem.
Krāmers arī atzīmē, ka velotūristi nav nabadzīgi iedzīvotāji, kuri ar mašīnām nevar atļauties pārvietoties, kā varbūt dažkārt šķiet. Ceļotāji, kas pārvietojas ar velosipēdiem, iztērē tikpat, cik parastie tūristi. Tā ir arī iespēja saliedēt citu valstu iedzīvotājus, jo bieži vien, piemēram, veco Eiropas valstu tūristiem šķiet, ka Baltijas valstu reģionā nav nekā apskates vērta.
Projekta patrons Saeimas deputāts Romualds Ražuks (ZRP) klāstīja, ka šī būtu iespēja gan attīstīt velotūrismu Latvijā, gan šādā veidā veicināt vēsturiskā mantojuma izzināšanu. Savukārt Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis norādīja, ka šī projekta attīstības laikā būs jāatrisina gan vides aizsardzības, gan atsevišķas tehniskas problēmas, piemēram, kā nodrošināt veloceliņa turpinājumu pāri Gaujas ietekai jūrā, tomēr pats svarīgākais būtu, lai valdība šo projektu atzītu par valsts nozīmes objektu, kas būtu par pamudinājumu tajā iesaistīties visām piekrastes pašvaldībām.
Ekonomikas ministrijas (EM) Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova piebilda, ka šis veloceliņš būs cieši saistīts ar galveno valsts tūrisma mārketinga uzstādījumu - pagarināt citu valstu tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā, kas patlaban ir aptuveni 1,2 diennaktis. Viņa papildināja arī Krāmera sacīto, ka velotūristi tērē tikpat daudz līdzekļu, cik parastie atpūtas tūristi, tomēr viņi ir intelektuālie ceļotāji, kuri vēlas atklāt ko jaunu, kā arī ilgtspējīgi, jo saudzīgi attiecas pret apkārtējo vidi.
Galīgais projekta maršruts vēl tiks precizēts, tomēr paralēli tiek domāts, kā šo veloceliņu izmantot arī ziemā, un viens no risinājumiem būtu izveidot slēpošanas trasi.
Kā ziņots, šodien un rīt, 5.oktobrī, Rīgā, EM un Rīgas domē, notiks starptautisks darba seminārs velo un tūrisma nozares, kā arī pašvaldību pārstāvjiem jauna un unikāla velomaršruta izveidei Eiropā - "Dzelzs priekškars" jeb "Iron Cutrain Trail - EiroVelo 13 - North".
EM skaidro, ka gandrīz pusgadsimtu Eiropu divās daļās sadalīja "Dzelzs priekškars" - robeža, kas stiepās no Barenca līdz Melnajai jūrai. Šī projekta mērķis ir dot iespēju cilvēkiem 6800 kilometru garā maršrutā labāk iepazīt ar šo robežu kādreiz šķirto valstu vēsturi, kultūru un tradīcijas, kā arī esošo militāro mantojumu. "Dzelzs priekškara" maršruta projektā kopumā ir iesaistītas visas valstis, kuras "Dzelzs priekškars" ir šķērsojis. Maršruta ziemeļu daļa šķērsos Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju, Zviedriju un Vāciju. Projekta nacionālais partneris no Latvijas ir Vidzemes Tūrisma asociācija.
Projekta laikā Latvijas teritorijā ir paredzēta jauna 582 kilometrus gara "EiroVelo" maršruta izveide. Projekta ilgums ir 12 mēneši, un tā īstenošanas gaitā, konsultējoties ar pašvaldību un tūrisma profesionāļiem, uzņēmējiem, tiks apzināts jaunais maršruts, kā arī esošā un nepieciešamā infrastruktūra.