Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (Vienotība) Dienai atgādināja, ka likums galīgo lasījumu togad nepiedzīvoja, jo Centrālā vēlēšanu komisija bija norādījusi uz kādu būtisku priekšnoteikumu tā ieviešanai – lai rīkotu vietējos referendumus, ir nepieciešams pastāvīgs vēlētāju reģistrs. Tas vajadzīgs, lai noteiktu balsstiesīgos vēlētājus pašvaldībā. Tā nodrošināšanai Finanšu ministrija nebija gatava paredzēt finansējumu.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai apstiprināja, ka pastāvīgs vēlētāju reģistrs ir svarīgs priekšnoteikums vietējo referendumu ierosināšanai, lai noteiktu elektorātu, kam ir tiesības to iniciēt, savācot parakstus. Piemēram, ja kāds politiskais spēks kādā pašvaldībā vēlas panākt sev vēlamu iznākumu vienā vai otrā jautājumā, tas var noorganizēt balsstiesīgo pilsoņu pārdeklarēšanos šajā novadā vai pilsētā.
Vietējo pašvaldību referendumu likums ir ar ļoti senu vēsturi, pēc 11. Saeimas vēlēšanām šo mantojumā saņemto projektu aktualizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (toreiz Reformu partija), bet Saeimas darba kārtībā projekts nonāca tikai 2014. gada nogalē.
Visur rakstu lasiet piektdienas, 24. februāra, avīzē Diena!
Vietējie referendumi neesot aizmirsti
Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kuru Saeima otrajā lasījumā pieņēma 2015. gada pavasarī, pēc pašvaldību vēlēšanām jūnijā varētu atgriezties Saeimas darba kārtībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.