To paredz Labklājības ministrijas (LM) ziņojums Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Dienas aptaujāto pašvaldību vadītāji norāda, ka abas šīs iniciatīvas ar vietvarām nav izdiskutētas, līdz ar to tām nav skaidras pozīcijas šajos jautājumos, jo ir pārāk daudz neskaidrību.
Neskaidras funkcijas
Piemēram, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS) tāpat kā Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis atzīst, ka viņiem nav priekšstata, kādas būtu bērnu tiesību aizsardzības speciālista funkcijas, ar ko tās atšķirtos no uzdevumiem, kurus pilda bāriņtiesas un sociālie darbinieki.
Tāpat Vaivods norāda, ka neskaidrs ir jautājums, vai finansējums šādas amata vietas izveidei nāks no valsts vai gulsies uz pašvaldību pleciem. Saldus novada mērs Māris Zusts (LZP) uzskata, ka viens šāds speciālists uz visu novadu nespēs pārraudzīt situāciju un būs mazāk efektīvs nekā bāriņtiesas locekļi, kas darbojas katrā pagastā. Savukārt Krauklis pauž pārliecību, ka pašvaldībām daudz aktuālāks par vēl vienu ''kontrolētāju'' ir atbalsta personāls. Piemēram, Valkas pašvaldība ļoti vēlētos piesaistīt sociālajam dienestam psihologu, ir atrasti līdzekļi algai, tāpat tiktu nodrošināts dienesta dzīvoklis, taču pagaidām neviena pretendenta nav.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!