"Aizvadītajā svētdienā sieviete gājusi pa vecā dzelzceļa Rīga-Pitalova plātni, kad pēkšņi ieraudzījusi vilku māti ar vairākiem maziem vilcēniem, pa gabalu tiem sekojis lielais vilks. Sieviete tā pārbijusies, ka pat aizmirsusi dot ziņu medniekiem. Izdzirdot sievietes kliedzienus, pelēču ģimene lēnām devusies projām," stāstīja Draviņš.
Labi, ka šoreiz viss beidzies, kā beidzies. Taču varēja būt arī citādāk, un Dievs vien zina, kā vilki būtu rīkojušies, ja pieaugušas sievietes vietā savā ceļā būt sastapuši, piemēram, bērnu un kādu iespaidu šī tikšanās atstātu uz mazo cilvēku, pat ja viņam izdotos izdzīvot, norādīja mednieks.
Citādi pēdējās divas nedēļas Viļakas novadā Draviņš raksturoja kā mierīgas: "Par jauniem nokostiem suņiem vai citiem mājdzīvniekiem nekas nav dzirdēts. Smagāk, iespējams, klājas meža dzīvniekiem. Pēdējā laikā mežos redzētas trīs aļņu mātes, visas tās bijušas bez telēniem, mednieki neizslēdz iespēju, ka tos saplosījuši vilki. Tāpat mednieki pieļauj, ka pieaugošā vilku skaita rezultātā novadā varētu būt būtiski samazinājies stirnu un mežacūku skaits. Mežacūku sivēni vilkiem ir labākā delikatese."
Situāciju sarežģī tas, ka drīzumā vilku mātes vilcēniem sāks mācīt iegūt laupījumu. Ja ņem vērā, ka vilks nevar pārtikt no zāles vai lapām, kļūst skaidrs, ka atkal kaut kas tiks saplosīts, uzsvēra mednieks.
Kas attiecas uz vilku medībām, kas tiks atļautas no 15.jūlija, mednieki ir visai skeptiski. "Patlaban zāle ir stipri vien paaugusies un pamanīt pelēci ir daudz grūtāk, ja nu vienīgi no helikoptera. Savukārt, ja vilks ieskries garajā zālē, vari aizmirst, kā viņu sauca," nosaka Draviņš.
No likumdošanas viedokļa nekādas nopietnas izmaiņas pagaidām nav notikušas. Atbildīgās amatpersonas laikam sarosītos vien tajā gadījumā, ja vilki saplosītu kādu cilvēku, pieļāva mednieks.
LETA jau informēja, ka Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas. Pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija.
Draviņš iepriekš pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksātas prēmijas - aptuveni 60 lati mūsu naudā.
Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Rezultātā vilki no Krievijas lielā daudzumā sāka ienākt Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.
Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš iepriekš skaidroja, ka līdz 15.jūlijam, kad atkal sāksies vilku medību sezona, vilkus šaut ir aizliegts, tādēļ neviens mednieks mežā netiks dzīts, lai nomedītu vilkus, kas apsēduši Viļakas novadu.
Viņš akcentēja, ka patlaban ir vilku saudzēšanas laiks, jo mazajiem vilku kucēniem vēl nav beidzies zīdīšanas laiks. Tajā pašā laikā Ozoliņš uzsvēra, ka saimnieks drīkst aizsargāt savu suni, ja tam uzbrūk vilks, taču gadījumā, ja šādā reizē vilks tiek nošauts, tad par to obligāti uzreiz ir jāziņo Valsts meža dienestam.
Patlaban vēl nomedījamo vilku limits šai sezonai, kas sāksies gandrīz pēc mēneša, nav noteikts, taču tas būs līdzīgs pagājušā gada limitam. Pagājušajā gadā bija atļauts nomedīt 250 vilkus, bet trīs vilki palika nenomedīti.