Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu Viņķeles apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas.
Apsūdzība Viņķelei tika celta par to, ka viņai, zinot par iespējamo vakcīnu pret Covid-19 pieejamību pasaules tirgū 2021.gadā, un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu, bija pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, nodrošināt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
Minēto stratēģiju Viņķele neizstrādāja, tādējādi viņa neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
2020.gada novembrī ES piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties "Pfizer/Biontech" ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija lēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās (ES) valstīs.
Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un šobrīd Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.
Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Mūrmane-Umbraško izteikto rājienu pārsūdzēja. Pirmās instances tiesa noraidīja viņas pieteikumu, līdz ar ko Mūrmane_Umbraško iesniedza apelācijas sūdzību apgabaltiesā.
Viņķele savu pozīciju par kriminālprocesu komentēt nevēlējās, vien norādot, ka viņai ir piemērots statuss kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. "Sadarbošos ar prokuratūru, kā to arī apliecināju tad, kad prokurors rosināja kriminālprocesu. Un ceru, ka tā lieta tiks virzīta pietiekami raiti uz priekšu un tiksim skaidrībā," televīzijai sacīja Viņķele.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un kriminālprocess tika sākts.