J.Kālis portālam stāsta, ka ekspedīciju laikā, apsekojot gandrīz 100 objektu visa reģiona teritorijā, secināts, ka visvairāk svētvietu atrodas Aizkraukles, Bauskas un Jēkabpils apkaimē. Pārsvarā tie ir maz zināmi, grūti pieejamās vietās atrodami, cilvēku aizmirsti, bet tradīcijās un folklorā sakņoti objekti – akmeņi, ezeri, avoti, koki, kalni, kā arī citi dabas veidojumi.
Portāls vēsta, ka no visiem Zemgalē apsekotajiem objektiem aptuveni puse ir dažāda lieluma un formas akmeņi – velnakmeņi, pēdakmeņi, bedrīšakmeņi, dobakmeņi un kausakmeņi, bet aptuveni piektā daļa – dažādi kalni un kalniņi, tostarp pilskalni.
Zemgalē var sastapt arī pa kādam avotam, alai, tiltam un gravai, par kuru nosaukumu un nozīmi vēstī senas leģendas, teikas vai vietējo ļaužu nostāsti.
Svētvietas apzinātas projekta Senās kulta vietas ‒ Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte pirmajā posmā, veikta arī inventarizācija, lai noteiktu to precīzu atrašanās vietu dabā un stāvokli, kādā tās saglabājušās.
Projekta turpmākajā gaitā tiks izvērtēts, kāda apsaimniekošana svētvietām nepieciešama, kuri objekti piemēroti tūrismam, bet kuri jāiekļauj īpaši saudzējamo svētvietu sarakstā, ierobežojot cilvēku apmeklētību, informē staburags.lv. Savukārt projekta trešajā posmā tiks izstrādāta rokasgrāmata svētvietu īpašniekiem.
Projektu īsteno Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar pieciem sadarbības partneriem Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā. Tā mērķis ir nodrošināt zināšanu un informācijas pieejamību par senajām svētvietām, veidojot jaunu tūrisma produktu, veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību, iekļaujot tūrisma piedāvājumā jaunus produktus un nodrošinot to popularizēšanu sabiedrībā.