Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

1.septembris. Prasības vecās, pieeja jauna

Jaunajā mācību gadā vidusskolās būs citāda pieeja vairāku priekšmetu pasniegšanā un obligāts matemātikas eksāmens

Obligāts eksāmens matemātikā, reformēts vidējās izglītības saturs, kā arī skolēnu skaita sarukums ir galvenās izmaiņas, ar kurām jaunajā mācību gadā varētu sastapties Latvijas skolas. Tikmēr atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ir vājinājušies trauksmes signāli par skolotāju trūkumu Latvijas skolās, kas gan neliecinot par izglītības politikas plānotāju panākumiem, piesaistot skolām jaunus kadrus. Tas esot rezultāts skolēnu un skolu skaita samazinājumam. Proti, skolēnu skaits sarucis par teju 15 000, jaunajā mācību gadā darbu sāks arī par piecām skolām mazāk nekā pērn un tā dēļ ir samazinājies arī nepieciešamo skolotāju slodžu skaits.

Bail no eksāmena

"Protams, ir bail, lai gan es apzinos, ka tas ir manis labā," tā par vienu no jaunā mācību gada galvenajiem jauninājumiem, proti, obligātu centralizēto eksāmenu matemātikā, izsakās Smiltenes ģimnāzijas 12.klases skolniece Līva Drešere. Viņa nenoliedz, ka centralizētā eksāmena matemātikā kārtošana, kas līdz šim bija atkarīga no skolēnu izvēles, arī iepriekš daudzos gadījumos bijusi neizbēgama, jo daudzas augstskolas, uzņemot studentus, prasa tā rezultātu, tomēr daļai skolēnu, kuriem matemātikas apguve salīdzināma ar zobu sāpēm, varētu rasties problēmas to nokārtot.

Tiesa, lai samazinātu skolēnu slodzi, līdz ar matemātikas eksāmena ieviešanu ir sākusies pakāpeniska atteikšanās no valsts ieskaitēm. Valsts ieskaite matemātikā tiks atcelta jau jaunajā mācību gadā, bet, vidusskolu beidzot, pagaidām vēl būs jākārto valsts ieskaites sportā un informātikā. Taču pagaidām vēl zem jautājuma zīmes ir tas, vai obligāta matemātikas eksāmena ieviešana nepalielinās jau tā samilzušo nesekmīgo skolēnu īpatsvaru (pērn nesekmīgi bijuši apmēram 13% skolēnu). "Iespējams," norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde Dzintra Kohva. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pārstāve Kristīne Ilgaža gan nedomā, ka šajā ziņā gaidāmas lielas izmaiņas — matemātikas eksāmena saturs neesot daudz sarežģītāks par ieskaiti, turklāt līdzšinējā statistika liecinot, ka vidusskolu beidzēji matemātikas eksāmenā un ieskaitē lielākoties uzrāda līdzīgus rezultātus.

Reformēts saturs

Jaunais mācību gads varētu nest arī izmaiņas izglītības saturā, jo, visticamāk, spēkā stāsies jauni standarti daļā vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu. Tiesa gan, līdz mācību gada sākumam valdībā tie vēl nav pieņemti, taču to esot plānots darīt septembra sākumā. Ja tā arī notiks, vidusskolēniem būs iespēja apgūt reformētu matemātikas, dabaszinātņu priekšmetu, svešvalodu un sporta saturu.

No K.Ilgažas teiktā izriet, ka satura izmaiņas visos priekšmetos veiktas, lai padarītu to mūsdienīgāku. Jaunie standarti nepazemina prasības priekšmetu apguvē, bet gan maina pieeju mācību priekšmetu pasniegšanā. Visos priekšmetos tie paredzot lielāku skolēna iesaisti priekšmeta apguvē. Piemēram, dabaszinātņu priekšmetos skolēns no pasīva klausītāja nereti varēs kļūt par pētnieku, savukārt skolotājam būs jāuzņemas konsultanta loma. Tieši matemātika un dabaszinātņu priekšmeti arī esot visgatavākie pārmaiņām — teju visi šo priekšmetu skolotāji ir apmācīti, kā pasniegt skolēniem jauno saturu, turklāt uz visām Latvijas skolām jau aizceļojuši ISEC izstrādātie mācību materiālu komplekti.

Diena jau rakstīja, ka vasarā asas diskusijas raisīja izglītības politikas plānotāju iecere līdz ar jauno standartu ieviešanu veikt arī izmaiņas vidusskolēnu vērtēšanā, kas ļautu likt atzīmi tikai par pārbaudījumiem apjomīgu tēmu noslēgumā, savukārt par mazākiem pārbaudes darbiem un mājasdarbiem vidusskolēnus varētu vērtēt tikai aprakstoši. Šīs izmaiņas ir atliktas un šajā mācību gadā spēkā nestāsies, jo "nebija pietiekami izdiskutētas", norāda Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone. Tāpēc jaunajā mācību gadā plānots veidot darba grupu un rīkot plašākas diskusijas par skolēnu vērtēšanu.

Skolotāju trūkums

Lai gan operatīvā informācija par skolotāju trūkumu Latvijas skolās gaidāma septembra sākumā un prognozes IZM neizsaka, tomēr IZM rīcībā nav informācijas, kas ļautu domāt, ka situācija atšķiras no iepriekšējiem gadiem, saka D.Jansone. Dz.Kohva gan uzsver, ka "neliels uzlabojums ir jūtams", taču tas ir rezultāts skolēnu skaita samazinājumam, kā dēļ samazinās nepieciešamo skolotāju slodžu skaits. Arī Rīgas domes izglītības pārvaldes skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone akcentē, ka jaunu skolotāju ieplūdums izglītības sistēmā nav jūtams, taču skolotāju trūkums nebūs tik ass, jo skolēnu skaita samazinājums šogad pirmo gadu sasniedzis arī vidusskolas klases.

Tas gan nenozīmējot, ka pedagogu trūkums ir pilnībā likvidēts, turklāt parādoties jauna tendence — šogad trūkstot izteikti daudz pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju, kā dēļ bērnudārzos pat nevarot nokomplektēt grupas. Vispārizglītojošajās skolās šogad sācis vairāk trūkt latviešu valodas skolotāju, kam gan īsta skaidrojuma neesot. Dz.Kohva stāsta, ka šogad starp lielākajiem skolotāju pārvilinātājiem minamas bankas, kas varot piedāvāt skolotājiem daudz lielākas algas.

Lielākais skolotāju trūkums jau ierasti ir galvaspilsētā, savukārt, piemēram, Latgalē, skolotāju netrūkst vai dažviet pat ir neliela pārprodukcija. Preiļu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis gan skeptiski raugās uz iespēju, ka Latgales skolotāji varētu aizpildīt vakances Rīgas skolās, jo viņi jau savās dzīvesvietās iesakņojušies un tās tik viegli nepametīs, sevišķi ņemot vērā to, ka galvaspilsētas pašvaldība var piedāvāt tikai darbu, bet par pārējo viņiem jārūpējas pašiem.

Diena jau rakstīja, ka jaunajā mācību gadā skolu un pirmsskolas mācību iestāžu pedagogu algas pieaugs par aptuveni 90 latiem — skolotāji saņems 60 latu algas pielikumu, ko jau paredz viņu atalgojuma paaugstināšanas grafiks, kā arī papildu aptuveni 30 latu par gatavošanos nodarbībām. Arī svešvalodu un dabaszinātņu mācību priekšmetu skolotājiem būšot iespēja saņemt mērķstipendijas no ES fondu naudas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas