Zvēresta teksts sastāv no četrām rindiņām un tam ir ne tikai simboliska, bet arī saturiska nozīme, ko apņemas darīt tautas priekšstāvji. Vienīgais, kas deputātu teiktajā var atšķirties - ir tikai vārds solu vai zvēru. "Ņemot vērā, ka ir atsevišķas konfesijās, kur nevar dot zvērestu, gan pilsonības likumā, gan deputātu svinīgajā solījumā paredzēts, ka viņi paši izvēlas – zvērēt vai solīt," skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Šoreiz svinīgi solīja, nevis zvērēja trešā daļa no deputātiem un katram ir savs izskaidrojums par izdarīto izvēli, kas nebūt nebalstās tikai uz reliģiju.
"Sakarā ar to, ka esmu pareizticīgais, tad zvērēt nedrīkstam. Jo viss atkarīgs no Dieva pozīcijas. Tas ir viens no pārkāpumiem, tāpēc varu solīt, bet zvērēt – neko nevaru," sacīja deputāts Andrejs Klementjevs (SC).
Savukārt deputāte Rita Strode (PLL) skaidroja, ka viņai svarīgs svinīgais solījums. "Dieva priekšā solu būt uzticīga un strādāt Latvijas labā," norādīja R. Strode.
Lai gan svinīgo solījumu deputāti nodeva bez jūtamas aizķeršanās, atkāpes no zvēresta teksta bijušas vismaz divdesmit pieciem deputātiem. Turklāt daži valsts pamatlikumā iekaltos vārdus iemanījušies nolasīt pēc savām sajūtām – izmainot vai izlaižot kādu vārdu. Piemēram, Saeimas deputāta mandātu uz laiku nolikusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, dodot zvērestu, nepateica kādas valsts likumus viņa turpmāk ievēros.
Satversme arī prasa solīt vai zvērēt deputāta pienākumus pildīt "pēc labākās apziņas". Taču "apziņas" vietā septiņi deputāti savus pienākumus solījās pildīt pēc labākas sirdsapziņas.
Par to, vai zvērests dots precīzi, vai ar nelielām atkāpēm, lemj sēdes vadītājs. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs, tagad Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) pārliecināts, ka deputātu atkāpes – bijušas nenozīmīgas. "Tas, ka notiek nebūtiskas atkāpes no teksta, nav galvenais. Vilkām ar pirkstu līdzi katra runātāja teiktajam un, ja būtu kas būtisks, ko interpretē citādāk, tad būtu sekojusi reakcija – lūgts nolasīt vēlreiz," skaidroja politiķis.
Citās domās par šiem misēkļiem ir eksperti. Latviešu valodas vārdnīcā skaidri esot rakstīts, ka apziņai un sirdsapziņai – ir atšķirīgas nozīmes. Līdz ar to arī zvēresta nozīme - mainās. "Vārds apziņa varētu būt līdzīgs apzināšanas nozīmei. Deputāts saprot, ko viņš sola un apņemas. Sirdsapziņa vairāk nes sevī tikumisku komponentu un tas ir subjektīvāk. Vairāk atkarīgs no audzināšanas. Apziņa šajā nozīmē – pie pilnas sapratnes vai saprotot, ko es saku, ir precīzāks šāda solījuma elements," sacīja lingvists Andrejs Veisbergs.
Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa uzskata, ka katram burtam ir jēga. "Pēc būtības jāpieturas pie teksta, kas ir pamatlikumā. Zvērēt nav tikai tradīcija. Tam ir saturiska nozīme. Tas, ko cilvēks
ieliek apziņā. Precīzi zvērestu var pildīt tikai tad, ja to precīzi
nolasa," viņš skaidro.