11. un 12.klasē varētu pārcelt tikai sekmīgos jauniešus

Būs cītīgāk jāmācās, nosaka Kuldīgas 2.vidusskolas 10.klases skolnieks Jānis, uzzinot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri paaugstināt prasības pārcelšanai vidusskolā. Līdz šim vidusskolēni varēja tikt pārcelti no klases uz klasi, pat ja bijuši nesekmīgi divos mācību priekšmetos, tomēr grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas no IZM jau pārcēlušies uz valdības gaiteņiem, paredz — no nākamā mācību gada 11. un 12.klasē pārcels tikai sekmīgus jauniešus.

"Mēs vēlamies uzlabot vispārējās vidējās izglītības kvalitāti," lēmumu pamato IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča un paskaidro, ka vidusskolu beidzēji ir "tas kontingents", kas mācības turpina augstskolā, tāpēc tās kvalitātes paaugstināšana ir īpaši būtiska. Provizorisku datu, cik varētu būt tādu skolēnu, kuri nākamajā mācību gadā varētu nepārlēkt paaugstināto prasību barjerai, IZM neesot. Pagaidām IZM nav apkopojusi datus par nesekmīgo skolēnu skaitu arī pagājušajā mācību gadā, savukārt aizpērn nesekmīgi bijuši teju 6000 vidusskolēnu. Arī Jānis balansē uz naža asmens — viņam šajā mācību gadā vairākos priekšmetos vērtējums turas četru baļļu līmenī, tātad daudz netrūkst līdz nesekmīgam. Vēl sāpīgāki šie noteikumi varētu būt tiem Jāņa klasesbiedriem, kuriem kopumā sekmes ir pat labas, bet kas palaidušies vienā priekšmetā, jo izņēmumu nebūs. Iegūt četras balles visos priekšmetos ir "tikai normāli", saka I.Juhņēviča.

Izglītības eksperti uzskata — pārcelšanas prasību paaugstināšana vidusskolās ir loģiska, taču šis brīdis, kad izglītības sistēma dzīvo reformu gaidās, varētu nebūt piemērotākais. Ar vispārējo izglītību darba tirgū nevar iekļauties, vidusskolās jāmācās jauniešiem, kuri vēlas turpināt izglītošanos augstskolā, norāda izglītības eksperte Indra Dedze. Taču viņa, tāpat kā LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro un Providus pētniece aMarija Golubeva, ir vienisprātis, ka vispirms jāsakārto profesionālās izglītības sistēma. Vēl nav skaidrības, kāds būs profesionālās izglītības iestāžu tīkls, darba devēji to kritizē, jo tas neatbilstot darba tirgus prasībām, turklāt daudzās arodskolās ir zema vispārējās izglītības kvalitāte. Tās ir profesionālās izglītības problēmas, ko min eksperti. Viņi akcentē, ka patlaban galvenais jautājums ir — kur paliks jaunieši, kas vidusskolā būs atstāti aiz borta. Piemēram, Rēzeknes rajonā daudzu ģimeņu sociālie apstākļi ir tādi, ka tās nevar atļauties sūtīt bērnu mācīties tālāk no mājām profesionālās izglītības iestādēs, tāpēc tuvākā vidusskola šiem jauniešiem esot vienīgā iespēja turpināt izglītību.

Ja plānotās izmaiņas tiks pieņemtas, daļa jauniešu pārtrauks mācības, paredz Rēzeknes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska. I.Juhņēviča gan uzskata, ka jaunieši bez izglītības iespējām atstāti netiks, visiem būs iespējas mācīties vakarskolā vai arodskolā.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēde Dzintra Kohva norāda, ka šāda iecere ar sociālajiem partneriem nav apspriesta. Ar LIVA pārrunāts tikai izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) ierosinājums paaugstināt uzņemšanas prasības vidusskolā. Ministre joprojām uzskata — lai iestātos vidusskolā, varētu būt viena nesekmīga atzīme priekšmetā, kas nesakrīt ar skolēna izvēlēto profilējošo mācību programmu.