12 darbi, lai nomierinātu sabiedrību un stabilizētu tautsaimniecību

Pievienoju rakstu kas pagajusa nedela tika publicets Businessweek par iespejamam finansialam problemam Austrumeiropa. Economic Problems Threaten Central and Eastern Europe <a omic_proble.html Posted by: Mark Scott on October 17 > > First, the financial crisis hit the U.S. Second, the fallout made its way > across the Atlantic to Europe. Now, the credit crisis has its sights set on > Central and Eastern Europe (CEE) — to date, the fastest growing region of the > Old World. Yet this time around, it’s not subprime assets or now-toxic > sophisticated financial instruments that are causing headaches from Latvia to > Romania. Instead, the more traditional problem of currency instability has > reared its head — and the CEE’s economy now is under threat. > > The key problem is credit. Over the last ten years, foreign and domestic banks > have outdone themselves to offer cheap loans and mortgages to consumers across > Central and Eastern Europe. A lot of this credit was lent in foreign currency > – primarily Euros and Swiss Francs — which offered interest rates that were > roughly two-thirds less than local currency equivalents. According to Morgan > Stanley, these countries now hold roughly $1.6 trillion of foreign currency > debt — most of which is tied to the consumer, not corporate, market. > > With access to capital now drying up worldwide, banks have stopped lending in > foreign currencies and are calling in outstanding debts as they look to raise > capital anyway they can. To make matters worse, the CEE economies are > faltering due to the global financial crisis and their currencies are in a > tailspin. That has left many consumers unable to pay their debts, raising > concerns that Central and Eastern European countries may start defaulting on > their foreign currency-related debt. > > “The effects are going to be extreme, there’s no more access to foreign > exchange,” says Morgan Stanley banking analyst Ronny Rhen. “These countries > are super short of money just when new money isn’t available.” > > In a precursor of possible future problems, Hungary announced a €5 billion > ($6.7 billion) loan from the European Central Bank on Oct. 16 to service > foreign currency-dominated debts. Approximately one third of the country's > public debt and almost two-thirds of private loans are in currencies other > than the Hungarian Forint. A day later, Ukraine reportedly said it had > negotiated a $14 billion loan from the International Monetary Fund to help > refinance foreign currency-dominated public and private debt. According to > estimates, half of the country's total banking loans in 2008 are in foreign > currencies. Other countries similarly are at risk. > > These currency-related problems are set to get worse. Across the CEE region, > the average current account deficit (the trade balance plus proceeds from > foreign investments and net inflow of transfer payments) rose from 2% of GDP > in 2000 to 9% in 2008. In certain countries, the figure is a lot higher -- > Latvia and Bulgaria's estimated 2008 current account deficits are 22.9% and > 21.4% respectively. That means countries are importing a lot more foreign > currency-denominated goods than they’re exporting, reducing foreign exchange > reserves and leading to the depreciation of local currencies. > > The second problem relates to what happens to all that foreign > currency-denominated debt if CEE consumers start to default. Of the estimated > $1.6 trillion of foreign currency debt that is held within the region, Morgan > Stanley reckons Euro Zone, Swiss, and Swedish banks lent $1.5 trillion (U.S., > British, and Japanese institutions provided most of the rest). That includes > $297 billion of loans from Austria, $214 billion from Germany, and $212 > billion from Italy. Sweden also accounts for $83 billion of the $123 billion > of foreign debt that the Baltic states (Estonia, Latvia, Lithuania) now owe. > > If defaults start to rise, Central and Eastern European countries will be left > in a bind. With new credit in short supply, governments may have to dip into > their capital reserves to bail out cash-strapped consumers. Yet many of these > CEE states lack sufficient foreign currency stocks to make up the shortfall. A > similar lack of available credit led to the virtual bankruptcy of Iceland. Now > analysts reckon more countries could be on the chopping block. > > The possible bankruptcy of Central and Eastern European countries took center > stage when central bankers, finance ministers, and leading bankers met in > Washington, DC on Oct. 11 and Oct. 12. According to people familiar with the > discussions, the idea of extending existing currency swap arrangements to > emerging economies was floated. That would give CEE countries access to > much-needed foreign currency. Policy-makers also discussed providing liquidity > to these states through IMF credit lines -- similar to the $14 billion loan to > Ukraine reported on Oct. 17. > > Whatever measures are taken, analysts say something must be done quickly. With > mounting foreign currency-dominated debt, depreciating local currencies, and > domestic economies on the skids, time could be running out for Central and > Eastern Europe.

Skat. punktus 10) un 12). LB, protams, currency board arrangementu izturēs. Jautājums, vai ekonomika to izturēs...

Protams, no EIB, SVF, PB naudu var (un, iespējams, vajag) lūgt. Taču ideja ir patestēt reālo naudas tirgu, ir viedoklis, ka situācija arī tur Latvijai nav bezcerīga. Jautājums ir tikai par cenu, tas būs indikātors.

Varu pateikt vēl vairāk - skaitliskās simulācijas parāda, ka arī t.s. "pasaulē labākais" Latvijas pirmais pensiju līmenis nedod ticamus absolūtos skaitļus, teiksim, 30 gadu perspektīvā. Tāpēc arī tas būs jāpārstrādā. Labā ziņa - relatīvos skaitļos tas dod precīzu informāciju. Bet tas jau ir cits stāsts.

Paldies par komentāru! Mans viedoklis ir tāds: ja FKTK ar roku uz sirds nevar pateikt 1) un 2), tad tai jāpaziņo par 3) - gatavību veikt bailout; 8) es g.k. uztraucos par skolotājiem, medmāsām un ārstiem, ne par labi apmaksātajiem valsts sekretāriem un augstāko ierādniecību, tas būtu jāprecizē; 11) tei IR moral hazard problēma, diemžēl; tomēr makroekonomiskās stabilitātes dēļ, iespējams, to var pieciest.

Ne vārda par naudas aizplūšanu no Latvijas un kā to novērst. Vai Latvijas bankai ir tik neizsmeļamas valūtas rezerves ?

G.Kokins ir labs. Arī Art komentārs. Vienīgais, kam nepiekrītu G.Kokina versijā un par to šaubās arī Art, ir valdības Eiroobligāciju emisija š.g. decembrī. Piekrītu, ka likviditāti vajag, ar kredītu garantijām, vai slikto kredītu aizvietošanu ar valdības obligācijām vēl nepietiks. Bet nauda šobrīd ir jāmeklē citur - EIB, SVF, PB... nogaidošā aizņēmuma veidā. Ar EIB jau ir kredītlīnija 500mEUR, vajadzētu arī no SVF izspiest apsolījumu par vismaz miljardu USD. Tirgus šogad Latvijai neatvērsies, tā divus miljardus tirgū nespēs savākt. Šis priekšlikums ir nereāls. Un vēl - es vēlētos skaidri zināt kā FKTK vērtēs banku kapitāla pietiekamību, piemēram, banku oktobra pārskatos, kas tiks FKTK iesniegti novembrī. Vēl precīzāk - es vēlētos zināt, vai FKTK finanšu aktīvu novērtēšanā pieļaus īstermiņa grāmatvedības politikas izmaiņas, jo par aktīvu novērtējumu mēs varam runāt tikai nosacīti. Iespējams, ka FKTK varētu publiski paziņot, ka tā oktobra pārskatus pieņems zināšanai un tikai kā materiālu pārrunām par nepieciešamo palīdzību, nevis likumā paredzēto sankciju piemērošanai. Es varu tikai nojaust kā izskatīsies oktobra pārskati finanšu institūcijām, īpaši jau apdrošinātāju tehniskās rezerves...

Kā radās mūsu dārgiem nodokļiem apliktais darbaspēks. Vēsture ir diezgan interesanta. Pēc "razruhas" 90-to gadu sākumā bij skaidrs, ka valstij jāveido sava pensiju sistēma pilnīgi no jauna. Uzradās arī konsultanti no Pasaules bankas, kuri piedāvāja ļoti modernu modeli. Latvijā toreiz visi bijām dumi makroekonomikas jautājumos un tāpēc vietējie piekrita. Rezultātā tika izveidots pasaulē modernākais pensiju mehānisms, kuram vajadzēja nodrošināt taisnīgumu un stabilitāti ilgtermiņā. Viss būtu jauki, ja ne viens bet! Latvija tobrīd bija ļoti zemā ekonomiskās attīstības līmenī un, ja gribēja pārskatāmā nākotnē (kaut vai) pietuvoties attīstītajām R-Eiropas valstīm, tad nevarēja atļauties šādu modeli. par tā ietekmi uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos toreiz neviens nedomāja.

Daži jautājumi. Pa punktiem. 1) Vai grafiki jāpublisko būtu arī tad, ja kādai no bankām tomēr būtu problēmas? Tas acumirklī var radīt bank run. Iespējams, ka ir labs iemesls datu nepubliskošanai (šādas manas šaubas tikai pierāda to, ka dati, ja tie parāda visu banku stabilu likviditāti tuvākajā laikā, noteikti būtu jāpublicē). 2) Atkal, ko darīt ja apdraudējums kādai no bankām pastāv? Vai dati jāpublsiko? Vai arī jādod bankai laiks pašai izprast savu stāvokli un vajadzības gadījumā vērsties pēc palīdzības (pie LB vai FKTK, cik noprotu). 3) Piekrītu par bailout, ja vien tas tiek darīts apmaiņā pret daļu akciju/nacionalizējot. Arī nepieciešamībai publiski paust šo nostāju piekrītu. 4) Tas atbildēs noguldītājiem uz jautājumu "Vai es saņemšu savus noguldījumus atpakaļ". Bet neatbild uz jautājumu KAD. Cik noprotu, pēc likuma, viss atkarīgs no tiesu sistēmas darbības ātruma, atzīstot banku par bankrotējušu... 5) Piekrītu. 6) Piekrītu. Jāapskata arī, vai ekonomikas cikla straujās izmaiņas neietekmēs nodokļu ieņēmumus vēl krasāk, nekā vadoties vien pēc paredzamajām IKP izmaiņām (nodokļu kavējumiem pieaugot). 7) Piekrītu fiscal boost, ja vien tas aiziet produktivitātē, infrastruktūrā, vai ātri peļņu nesošos projektos. Nevis kartona mājiņās, vai subsīdijās neefektīviem uzņēmumiem. Pašlaik pluss ir tas, ka nebūs crowding out efektu, mīnuss - pašreizējajos globālās finanšu krīzes apstākļos, palielinoties riskam (lielāks aizņēmums, pat ja kredītreitingi nemainīsies) vēl vairāk sadārdzināsies valdības budžeta deficītu finansēšanas izmaksas... 8) Piekrītu par pensijām, pensionāriem marginal propensity to consume ir tuvu pie 1. Runājot par valsts sektora algām - pieņemot, ka šobrīd real wages jau pārsnied labor productivity, vai ir jēga turpināt palielināt šo disbalansu tikai lai nedaudz samazinātu non-performing loans procentu bankām? (Jāatcerās, ka public sector wages ietekmē arī privāto sektoru) Iespējams, ka kopējais efetks ilgtermiņā tautsaimniecībai ir pozitīvs, bet tas ir jāpārbauda, jo citādi var sanākt, ka valsts ziedo savu konkurētspēju tikai lai samazinātu risku (zaudējumus) bankām, kuras aizdeva par daudz....Ja tomēr iznāk pozitīvu, es ieteiktu publiskajā sektora palielināt tikai tās algas, kas zem 500, piemēram - šādi papildus tiktu palīdzēts maznodrošinātākajai strādājošo daļai, kuri visvairāk cietīs no straujajām ekonomikas cikla pārmaiņām. 9) Te atkal rūpīgi jāanalizē. Vai samaksātie procenti nebūs par dārgi, vai maksājamo procentu īpatsvars budžetā nākotnē nekļūs par liels... 10) Šīm bankām šāds paziņojums palielinās drošību no bank runs Latvijā/Baltijā. Bet atņems opciju iziet no šī tirgus. Ja viņas pirmo vērtētu augstāk kā otro, kādēļ šādi paziņojumi vēl nav veikti? Par kredītportfeļa pieaugumu: vai tiešām tam ir jāaug? Vai vajag mākslīgi stimulēt sliktu kredītu izsniegšanu? Ja projekts tik tiešām ir labs, un spējigs pelnīt tuvāko gadu riska un ekonomikas lejupslīdes apstākļos, bankas tik un tā iedos kredītu. Zināmu kredītplūsmu Zviedru bankas (it īpaši Swedbank) LV virzienā tik un tā turpinās, jo to nedarot praktiski neizbēgama kļūtu devalvācija, kas šīm bankām uz doto brīdi būtu vēl krietni sāpīgāka. 11) Bankas par velti nepiekritīs šādai piespiedu restrukturizācijai. Valstij par to būs kaut kādā veidā jāsamaksā. Rezultātā rodas moral hazard problēma - no visu (tai skaitā prātīgo) nodokļu maksātāju naudas tiks glābti neprātīgie, kuri nespēj atdot kredītus, jo ir aizņēmušies par daudz.... 12) Šeit arī vajag paanalizēt, cik nopietni tas stimulēs naudas tirgu, un kādi būs blakusefekti (inflācijas lēnāks kritums, utt.) Apzinos, ka ne visos no jautājumiem esmu eksperts, tādēļ ļoti vēlētos saprast, kur domāju greizi. Art

Novēlu, lai tad izdodas ieviest dzīvē Jūsu minēto izmaiņu nodokļos. Jo darbaspēks, jau kopš neatkarības atgūšanas, ir neizdevīgs ekonomikas "resurss" uz to ir pārāk lieli nodokļi. Man, kā mazajam uzņēmējam, tas ir īpaši sāpīgi, jo grūti atļauties pieņemt darbā kvalificētus speciālistus.

Tekstā ir ieviesusies drukas kļūda, kas nojauc visu 6. punkta loģiku. Pareizi ir jābūt: "Ticamākas prognozes par nākamā gada IKP pieaugumu ir MĪNUS divi procenti, kas arī būtu jāatspoguļo budžetā, nevis jāpaļaujas uz steidzamu budžeta caurskatīšanu 2009. gada pirmajā ceturksnī."

Piekrītu, bet ekonomiski tas nozīmē palielināt nodokļus spekulācijām, jeb kapitāla pieauguma nodokļa ieviešanu. Tiklīdz ekonomikas kritiens būs piebremzējies, SCP par to sāks runāt skaļi. Mūsu pārliecība - jāceļ ar kapitālu un patēriņu saistītais nodokļu slogs, bet jāpazemina ar darbaspēku saistītie nodokļi. Tā būs reāla palīdzība ražotājiem, kamēr spekulāciju pievilcīgums mazināsies.

Butu vairak sadi ekonomisti ! Valdibaa ir sajuta ka sez tie dumakie Latvijas sabiedribas parstavji, kas pat vel neaptver to , ka krize sen jau ir sakusies un ka ta nebeigsies pati no sevis.

Labs raksts, tikai nav pateikta viena lieta, ko kā bijušajam baņķierim vajadzēja zināt, proti, jau tagad bankas nelabprāt kreditē gan mājsaimniecības, gan biznesu, vienozīmīgi tas rada negatīvu fonu turpmākai Latvijas ekonomikas attīstībai, jo nav noslēpums, ka Latvija ekonomika attīstās nevis ar uzkrātā kapitāla palīdzību, jo mums tā ir maz, bet gan finansējums tiek iegūts ar kredītu starpniecību. Tādējādi, nepieejami kredīti gan mājsaimniecībām, gan biznesam mūs neļaus izrāpties no krīzes 2 vai 3 gados. Manuprāt tā ir problēma Nr.1, kas visiem ir jārisina.

Diena pārvērtusies par SCP ekonomistu ruporu. Vienas nedēļas laikā 4 raksti - Blūma, Greitāns, Štelmahers un Kokins. Kāpēc nav manas runas? Kauns!