ĀM budžets šogad tika plānots 40 miljonu latu apmērā. To samazināja līdz 30 miljoniem latu, budžeta grozījumos paredzēts jauns samazinājums. Jau kopš šī gada sākuma daudzas Latvijas vēstniecības darbojas izdzīvošanas režīmā — ja vēstniekam jādodas darījumu pusdienās, viņam par tām jāmaksā pašam, no samazinātās algas jāpērk dāvanas citvalstu diplomātiem, telefonsakaru un mājupceļa izdevumi vairs netiek pilnībā finansēti. Pesimistiskāk noskaņotie runā par ārlietu dienesta galu un jautā, vai tas maz ir spējīgs šādā situācijā aizstāvēt valsts intereses. Tiesa, aplūkojot sāktos taupības pasākumus, redzams, ka arī bezrūpīgajos gados uzkrājusi lieko svaru, no kura tagad iespējams atbrīvoties.
Atšķirībā no citiem ministriem, kas publiski iestājas par savā pakļautībā esošajiem, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) no skaļiem komentāriem ir atturējies. "Ārlietu dienesta darbība ir apgrūtināta," viņš lakoniski saka Dienai. Ministram tuvu stāvoši cilvēki noraida pieņēmumus, ka M.Riekstiņš pietiekami stingri necīnās par saviem darbiniekiem. Viņa piesardzība esot skaidrojama ar nevēlēšanos cīnīties par naudu publiskajā telpā, jo to ar prieku uztvertu Latvijai nedraudzīgajās valstīs. Ārlietu dienests vairās iesaistīties publiskās diskusijās arī sabiedrībā valdošā stereotipa dēļ par diplomātiem kā naudas šķērdētājiem, kas dod maz labuma.
(žurnālistes Guntas Slogas rakstu "Vēstnieks par apkopēju" lasiet šodien laikrakstā "Diena"!)