Par nozīmīgāko notikumu ir jāatzīst Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijā šā gada decembrī, kas bija pirmā Latvijas prezidenta oficiālā vizīte Krievijā pēdējo 16 gadu laikā. Kā pēc vizītes atzina Zatlers, Latvijai ir dota zaļā gaisma kontaktu dibināšanai visos līmeņos. Vizītes laikā prezidents tikās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un premjerministru Vladimiru Putinu, un tās laikā tika sakārtota abu valstu līgumtiesiskā bāze, noslēdzot vairākus divpusējos līgumus.
Otra svarīgākais notikums bija novembrī notikusī trīs Latvijas pilotu nolaupīšana un atbrīvošana Sudānā, par kuras apstākļiem joprojām ir neskaidrība. Latvijas valdība ķīlnieku atbrīvošanu bija uzticējusi ANO Pasaules Pārtikas programmas dienestam, bet Ārlietu ministrijas (ĀM) vadītais Koordinācijas centrs nodrošināja Latvijas pilsoņu "dzīvu un veselu" nogādāšanu atpakaļ Latvijā. Joprojām nav saņemts oficiāls apstiprinājums, vai portālā "kasjauns.lv" publicētā informācija, ka ķīlnieki no gūsta izbēga paši, ir patiesa. Paredzams, ka 2011.gadā patiesību šajā jautājumā centīsies noskaidrot Saeimas deputāti.
Gada notikumu apraksts nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu tīmekļa vietnes "WikiLeaks" gada beigās atklātībai nodotos ASV diplomātiskās sarakstes dokumentus, kuros bija arī informācija par NATO aizsardzības plāniem Baltijā, kā arī Latvijas politiķu un Krievijas vēstnieka kontaktiem 2008.gada Gruzijas kara laikā. Dokumenti liecināja, ka 2010.gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone parakstījusi slepenu telegrammu, kurā teikts, ka militārajā aliansē panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut tajā arī visas trīs Baltijas valstis. Šī informācija, pēc amatpersonu teiktā, neietekmēs attiecības ar Krieviju. Sarakstē atrodamas norādes, ka Gruzijas kara laikā Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs zvanījis toreizējam satiksmes ministram Aināram Šleseram (PLL) un bijušajam premjerministram un TP dibinātājam Andrim Šķēlem (PLL), lai izskaidrotu Krievijas pozīciju. Abi politiķi šo informāciju noliedza.
Maijā Latvija uzzināja, ka valsts ir uzvarējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju". ECT Lielā palāta lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas, kad Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gadā atzina Vasīliju Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā. Kononova advokāts pašlaik cenšas panākt šī sprieduma pārskatīšanu.
Februārī mēs uzzinājām, ka Latvija, atbildot uz ASV izteikto lūgumu, uzņems vienu bijušo Gvantanamo nometnes ieslodzīto, kurš savulaik aizdomās par saistību ar terorismu ticis aizturēts Afganistānā. Bijušais Gvantanamo ieslodzītais ir Uzbekistānas pilsonis, kurš apliecinājis, ka vēlas tikt izmitināts Latvijā, ievērot mūsu valstī noteikto kārtību un apgūt latviešu valodu. Vairāk nekā piecu gadu laikā, kurus šī persona pavadījusi ieslodzījumā Gvantanamo, nav gūti tādi pierādījumi, lai šis cilvēks varētu stāties tiesas priekšā.
Kad Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā aprīlī kontroli pārņēma opozīcijas nemiernieki, ĀM nācās nosūtīt notu Kirgizstānai, atgādinot nemieru pārņemtajai valstij par saistību ievērošanu ar Latviju attiecībā uz investīciju aizsardzību. Tas tika darīts ar mērķi aizsargāt Latvijas baņķiera Valērija Belokoņa intereses, kuram piederēja "Manas bank" Kirgizstānā. Tolaik tūkstošiem cilvēku izgāja Biškekas ielās, protestējot pret korumpēto valdību un represijām pret neatkarīgajiem medijiem. Prezidents Kurmanbeks Bakijevs tika gāzts, un varu valstī pārņēma opozīcija Rozas Otunbajevas vadībā.
Februāra sākumā Zatleram radās domstarpības ar toreizējo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (PLL) saistībā ar plāniem Krievijā apmeklēt Otrā pasaules kara beigu gadadienas svinības 9.maijā. Riekstiņš atzina, ka situācija ar Latvijas prezidenta došanos uz Maskavu 9.maijā ir divdomīga, jo no Krievijas vēl nav saņemts ielūgums. Zatlers uz to reaģēja, ārlietu ministram iesakot pirms publiskas izteikšanās noskaidrot arī prezidenta viedokli.
2010.gadā Latvijas ārlietu ministra amatu ieņēma trīs cilvēki - Riekstiņš, Aivis Ronis un pašreizējais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība").