30% hipotekāro kredītu ņēmēju neveic maksājumus

"Tas nozīmē, ka arī šīs mājsaimniecības neveic kredīta pamatsummas maksājumus," skaidroja K.Šļakota.Viņš piebilda, ka kopumā Latvijas komercbankas izsniegušas hipotekāros kredītus par aptuveni 1,6 miljardiem latu."Latvijā ir aptuveni 600 000 mājsaimniecību, no tām aptuveni 120 000 ņēmušas hipotekāros kredītus. 38 500 mājsaimniecības jeb 30% no hipotekāro kredītu ņēmējiem patlaban maksājumus neveic," skaidroja K.Šļakota.Hipotekāros kredītus ņēmuši aptuveni 20% Latvijas mājsaimniecību, līdz ar to Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo maksājumu parādus piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas, risina šo 20% problēmas, bet nepiedāvā risinājumu atlikušajiem 80%, kuriem arī uzkrājas komunālo maksājumu parādi, Saeimas apakškomisijas sēdē skaidroja K.Šļakota.Jau ziņots, ka bankas piedāvā problēmu risināt kompleksi. "Patlaban bankas nedrīkst atklāt informāciju par kredītņēmējiem, apsaimniekotāji savukārt nedrīkst atklāt informāciju par parādniekiem. Ja likumdošanā tiktu dota iespēja savstarpēji apmainīties ar šo informāciju, tad bankas kopā ar apsaimniekotājiem un sociālajiem dienestiem varētu daudz ātrāk atrisināt problēmas, kas rodas ieķīlātajiem īpašumiem, kuru īpašnieki neveic komunālos maksājumus," skaidroja K.Šļakota.Jau ziņots, ka, lai kompleksi risinātu komunālo parādu piedziņas jautājumus, divu nedēļu laikā tiks izveidota darba grupa, kurā būtu jādarbojas visu ieinteresēto pušu - namu apsaimniekotāju, banku, Tieslietu ministrijas (TM), Ekonomikas ministrijas (EM), Saeimas deputātu - pārstāvjiem.Tā trešdien nolēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē, kurā tika izskatīti EM sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo maksājumu parādus piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.Apakškomisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) sacīja, ka tikai grozījumi Civilprocesa likumā problēmu neatrisinās, bet būtu jāveic arī grozījumi citos likumos, piemēram, Namu apsaimniekošanas likumā, Datu aizsardzības likumā un citos. "Pēc divām nedēļām būtu jābūt skaidrībai, kuri cilvēki strādās šajā darba grupā, un darba grupai būtu jāsāk strādāt un jāmeklē komplekss risinājums," sacīja S.Dolgopolovs.Viņš arī ierosināja darba grupas veidošanu uzticēt deputātam Aleksandram Sakovskim (SC).Savukārt EM ierosinātie grozījumi Civilprocesa likumā tiks virzīti pa ierasto ceļu no valdības uz Saeimu.Izmaiņas Civilprocesa likumā, kas paredz parādus par ēku apsaimniekošanu un sabiedriskajiem pakalpojumiem pielīdzināt nodrošinātajiem prasījumiem, tādējādi uzlabojot to piedziņas iespējas, tiks skatītas 18.janvāra Ministru kabineta sēdē.