Plānots, ka 4. maija vakarā vienlaikus visā Latvijā skanēs valsts himna un Jāzepa Vītola “Gaismas pils”. “Šādā veidā vienojoties, mēs apliecināsim, ka dziesmu svētki ir ne tikai jūlijā Rīgā, bet svētki sākas jau daudz ātrāk, būtībā katrā ģimenē, katrā mājā,” sacīja dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns.
Biroja preses sekretāre A. Rozenberga stāstīja, ka pulksteņa laiku izvēli noteica notikumi 1990. gada 4.maijā. “Stunda no 18.00 līdz 19.00 Latvijas nākotnei bija ļoti nozīmīga, jo šai laikā tika pieņemti izšķiroši lēmumi Latvijas nākotnei. Tāpēc kopīgā sadziedāšanās varētu būt viens no svētku emocionālākajiem brīžiem,” uzskata A. Rozenberga.
Rīgā šī sadziedāšanās notiks pie Brīvības pieminekļa, savukārt reģionos sadziedāšanās notiks kultūras centros.
Rīgas Domes Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle stāsta, ka svētku ietvaros tiks veidota ziedu kontūra ar Latvijas veidolu, savukārt koncerts pie Brīvības pieminekļa veidots saīsinātā dziesmu svētku noslēguma koncerta gaisotnē ar tai sekojošo kopīgo dziedāšanu. Pēc D.Čivles domām tieši ziedi un dziesmas ir veids, kā būtu jāsvin valsts svētki.
Latvijas televīzijas pārstāve Daina Markova skaidroja, ka svētku pasākumus varēs vērot arī televīzijā, jo ik palaikam notiks pieslēgšanās svētku notikumiem, tiks rādīts arī svētku koncerts.
Dziesmusvētku organizatori aicina ikdienu svētku dalībnieku un viesi iemūžināt 4. maija sadziedāšanās mirkļus Latvijas pagastos un attēlus iesūtīt biroja mājaslapā. Labākos darbus apbalvos ar Latvijas bankas īpašo dziesmu svētku monētu.