Jau ziņots, ka 2.augusta referendumā, lai pieņemtu grozījumus Satversmē, pietrūka, 170 tūkstoši "par" nobalsojušo. Pēc tautas nobalsošanas daudzi cilvēki interneta komentāros minēja, ka personīgi pazīst balsstiesīgos bez pasēm un skaidroja, ka viņi nav pieteikušies pēc jaunas pases augstās valsts nodevas dēļ.
Kā liecina PMLP cenrādis, maksa par pases izgatavošanu 20 dienu laikā ir 15 lati, četru dienu laikā 25, savukārt divu dienu laikā – 35. Bērniem, pensionāriem, invalīdiem valsts nodeva ir zemāka un nepaātrinātā kārtībā ir no 2-5 latiem.
"Var teikt, ka vidēji 14,5 latus mēs par vienu pasi pieņemam," saka PMLP pārstāvis Ingus Treiguts. Aptuveni 50% no šīs summas veido maksa par tukšu pases grāmatiņu, kas tiek gatavota Vācijā. Pārējie līdzekļi aiziet datu iegūšanas un apstrādes izmaksās, tehniskajā aparatūrā, drošības aprīkojuma nodrošināšanā veidlapu glabāšanas vietā un pasu transportēšanā. "Ar šiem 15 latiem mēs nenosedzam personāla izmaksas," skaidro I.Treiguts. Viņš norāda, ka tuvāko triju gadu laikā summu palielināt nav plānots.
Skaidrojot tik ievērojamu pilngadību sasniegušo pilsoņu skaits, kas nav atjaunojuši vai uztaisījuši pases, PMLP pārstāve Anita Āboliņa norādīja, ka to nevar saistīt ar pašlaik notiekošo vecā parauga pasu nomaiņu, jo pases, kas izdotas līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 1.jūliju ir nederīgas tikai ceļošanai ārpus valsts, bet ir izmantojamas Latvijas teritorijā.
Savukārt sociologs un Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis uzskata, ka cilvēku nepiedalīšanās politiskajā dzīvē "nav nekāds pārkāpums", taču būtu jāskatās, kas ir tie iemesli, kādēļ šie balsstiesīgie dzīvo bez pasēm. "Jāsaka, ka valsts ir palikusi iepakaļ šo cilvēku apzināšanā," viņš piebilst.
Iespējams, ka tie ir cilvēki, kas ir pie sliktas veselības, tādēļ nevar līdzdarboties. Tie varētu arī būt tā dēvētā desocializētā iedzīvotāju daļa, kas nestrādā, nedzīvo noteiktā dzīves vietā un absolūti neinteresējas par sabiedriskām un politiskās norisēm valstī.
Taču A.Freimanis arī pieļauj, ka valsts nodeva par pases sagatavošanu var būt izšķiroša. "Nešaubīgi, ir cilvēki, kam šī naudas summa ir būtiska," norāda A.Freimanis.
Spriežot pēc socioloģiskajām aptaujām, A.Freimanis stāsta, ka vairumā gadījumu balsstiesīgie iedzīvotāji bez pasēm nespēj noformulēt viedokli par politiskajām norisēm un nevēlas līdzdarboties. "Mums ir bijuši reti gadījumi, kad šādi cilvēki trāpās aptaujā. Ja runā par viņu viedokli politiskajā izvēlē, tad viņiem tāds visbiežāk nav. Viņi atbild nezinu, neiešu," saka A.Freimanis. Šādu atbilžu īpatsvaru viņi ietekmē arī aptauju rezultātos.